Grāfs Teodors fon Medems izrādījis interesi par iespējām pirkt Elejas muižu, tomēr rakstiski iesniegumi pagaidām Elejas pašvaldībā nav saņemti.
Grāfs Teodors fon Medems izrādījis interesi par iespējām pirkt Elejas muižu, tomēr rakstiski iesniegumi pagaidām Elejas pašvaldībā nav saņemti.
Elejas pagasta Padomes priekšsēdētāja Indra Buse “Ziņām” teica: “Mēs būtu pateicīgi, ja atrastos investors, kas atjaunotu muižu – Latvijas nozīmes kultūras pieminekli. Patlaban pašvaldībai pieder 17 hektāru muižas parka, bet divas daļēji atjaunotās ēkas – maksātnespējīgajai apdrošināšanas akciju sabiedrībai “Dukāts”, kurai nav līdzekļu muižas atjaunošanai. Pagaidām rakstisku dokumentu no grāfa Medema neesam saņēmuši, tādēļ februārī notikušo tikšanos varam uzskatīt tikai par informatīvu. Tikšanās laikā es jautāju, vai grāfs ir redzējis, kāda Elejas muiža izskatās tagad. Viņš atbildēja – tikai fotogrāfijās.”
1753. gadā Elejas muižu nopirka Johans Frīdrihs fon Medems. Viņa meitas laulības ar Kurzemes hercogu Pēteri Bīronu deva Medemiem grāfa titulu un nodrošināja īpašu stāvokli Kurzemes muižniecībā. Elejas pili uzcēla 1810. gadā, un Latvijas vēsturē tā bija pazīstama kā izcilu mākslas darbu krātuve. Muižas kompleksā ietilpa 19 ēku, parks, alus brūzis, ķieģeļu cepļi, dīķu sistēma, 1500 hektāru zemes un meža. Elejas muiža tika iznīcināta 1915. gadā, kad, atkāpjoties krievu karaspēkam, 18 no 19 ēkām tika nodedzinātas.
Teodors fon Medems, kura dzimta Latvijā mitusi jau no 13. gadsimta, atgriezies savā tēvzemē un izveidojis firmu ar mērķi īstenot tūrisma projektus un ieguldīt naudu reģionu attīstībā. Grāfs bija plānojis ieguldīt četrus miljonus latu ugunsgrēkā cietušās Cesvaines pils atjaunošanā, taču no šā nodoma viņš attiecās – nebija skaidrs, kam pili paredz izmantot vietējā pašvaldība.