Šodien – «Harija Potera» pirmizrāde Latvijā. Filmas mērķauditorija ir Džoanas Roulingas grāmatas lasītāji.
Šodien – «Harija Potera» pirmizrāde Latvijā. Filmas mērķauditorija ir Džoanas Roulingas grāmatas lasītāji.
Laiks, kad Džoanas Roulingas un viņas radītā pasaku varoņa burvju zēna Harija Potera vārdu latviešu lasītājs varēja sastapt lielākoties britu un amerikāņu pieprasītāko grāmatu apskatos, ir pagājis. Papildinājuši savu bibliotēku ar nesen latviski publicēto burvestību skolnieka piedzīvojumu trešo daļu «Harijs Poters un Aizkabanas gūsteknis», vietējie «fantāzijas» žanra fani ar vēl lielāku pārsteigumu noteikti uzlūkos katru nejauši sastaptu dīvaini, kas atzītos, ka neko nezina par mazā brīnumdara pastāvēšanu. Kaut jāšaubās, vai šādi nezinīši vēl sastopami, atgādināt sērijas pirmās grāmatas stāstu filmas «Harijs Poters» pirmizrādes gaidītājiem ir obligāti.
Bārenis, kas tēvoča ģimenē iepazinis visu, izņemot audžuvecāku mīlestību, savā vienpadsmitajā dzimšanas dienā atklāj no tēva un mātes mantotas burvju spējas. Tās ļauj Harijam kļūt par sekmīgu audzēkni Cūkkārpas raganību un maģiju skolā. No parastas mācību iestādes tā atšķiras ar lidojošiem gaismekļiem, kāpnēm, kas pārvietojas un daudzām citām ērmotām lietām. Neparastas ir arī sastaptās būtnes: trejgalvaini suņi, pūķi, vienradži, kentauri un pūces – pasta iznēsātājas.
Jaunajam māceklim pretī stājas viņa vecāku slepkava Voldemorts, pret kuru vērsta visa burvestība, ko Harijs apgūst pusburvja, puspareģa Damldora vadībā.
Amerikāņi un briti filmu pirmoreiz varēja noskatīties novembra vidū. Latvijā «Harijs Poters» ierodas šodien. Nav trūcis viedokļu, kas filmai pareģoto panākumu pamatā saskata pašu bestsellera ekranizācijas faktu, mazāku nozīmi piešķirot tādiem «sīkumiem» kā režisors, scenārists, aktieri… Kā zināms, D.Roulinga patiešām pilnā mērā izmantojusi grāmatas autores tiesības, un viņas vārds bijis izšķirošs gan uzņemšanas grupas izvēlē, gan filmas sižetiskā risinājuma iecerē. «Harija Potera» kinovariantā viss pakļauts iespējami detalizētam grāmatas satura pārstāstam. Tiesa, «neprecizitātes» tomēr pieļautas. Tās paver ceļu lielu un mazu burvjuzēna cienītāju raidītai kritikas straumei. Kā atceras Damldora lomas tēlotājs Ričards Hariss, kāda deviņgadīga meitene pēc filmas noskatīšanās sacījusi: man patika; taču jums gan būtu jāzina, ka filmā attēlotais mežs ir Aizliegtais, nevis Tumšais. Bet Profesora bārdas nepietiekamo garumu Harisam pārmetuši paša ģimenes locekļi.
Atcerēsimies arī D.Roulingas uzstājību jautājumā par to, lai Harija Potera lomas tēlotājs būtu britu zēns. Neskaidrosim to ar patriotiskām jūtām – vide, no kuras burvju skolā dodas grāmatas varonis, patiešām meklējama Vecajā Pasaulē. Amerikāņa Helija Džoela Osmenta kandidatūras neakceptēšana esot likusi vilties Stīvenam Spīlbergam – tik ļoti, ka viņš izšķīries neuzņemties «Harija Potera» režisora pienākumus.
Divarpusstundu garā filma noteikti neliksies gara grāmatas faniem. Tieši tāpēc tajā mēģināts iekļaut, cik iespējams, vairāk detaļu, ar kurām sastopas pirmavota lasītājs.
