Dāvinājumus Ģ.Eliasa muzejs turpina saņemt arī 2002. gadā. Interesantākos fondu papildinājumus piemin muzeja galvenais krājumu glabātājs Andrejs Dābols.
Dāvinājumus Ģ.Eliasa muzejs turpina saņemt arī 2002. gadā. Interesantākos fondu papildinājumus piemin muzeja galvenais krājumu glabātājs Andrejs Dābols.
1855. gadā izdotās «Āzijas landkartes» ir kaimiņu kontinenta dabas un iedzīvotāju aprakstiem veltīts «Latviešu avīžu» pielikums, kurā 19. gadsimta vidus latviešu valodā vēstīts par to, «kādi dzīvi un nedzīvi Dieva radījumi ir Āzijā», piemēram: «Pašā Āzijas vidū starp Iņģeru un Ķīnīzeru, Tataru un Afganistānas zemes robežām ir paši kalnu tēviņi – tie Imalajas kalni.»
Citviet savukārt stāstīts par tropisko apgabalu iedzīvotāju ikdienas raizēm: «Lielas bailes upeniekiem tur ir ar tiem divas līdz četras asis garajiem, stiprajeim ķirzaķiem (krokodiliem), kas, pa niedrēm glūnēdami, aprij lopus un cilvēkus. Daudz tur lielu un mazu nāvīgu čūsku – odžu un zalkšu.»
Sējums drukāts tipogrāfijā «J.F.Štefenheigens un Dēli». Tagad šajā vietā uzceltajā ēkā atrodas «Zemgales Ziņu» redakcija.
Andris Tomašūns no ceļojuma uz Kanādu muzejam atvedis ne vien grāmatu, bet arī Alfrēda Laukirbes zīmējumu fotogrāfijas. Pie Toronto Latviešu centra sienām A.Tomašūns pamanījis pārsvarā tušā veidotus vecās Jelgavas skatus.
Pagājušā gadsimta sākumā tapušo Jelgavas zīmējumu autors A.Laukirbe dzimis Jēkabpilī, ģimnāzijā gājis Jelgavā, bet arhitekta diplomu Latvijas Universitātē ieguvis trīsdesmito gadu beigās. Zīmējumos redzamas gan Annas un Trīsvienības baznīcas, gan senā koka apbūve ar mansarda tipa jumtiem. Krastmalas attēli atsauc atmiņā Kārļa Ulmaņa plānus Jelgavu padarīt par Zemgales lielostu; jau trīsdesmitajos gados veiktie upes gultnes bagarēšanas un piestātnes pārbūves darbi ievērojami palielināja ostas uzņemtspēju. Attēlots arī Lielupes labais krasts: tur stāvējušais Sniķes krogs savulaik bijis ne mazāk iecienīts fotografēšanas objekts.
No Liepājas atceļojušās fotogrāfijas, kuras muzejam atsūtījusi to īpašnieces, Jelgavas Kurlmēmo skolas bijušās audzēknes Alvīnes Žukas radiniece Antonija Ļuļļa, vēsta par skolotāju un audzēkņu svētku brīžiem un ikdienas dzīvi. Divdesmito gadu beigās Latvijā pastāvēja trīs šādas skolas. 1870. gadā dibinātā mācību iestāde Jelgavā atradās no 1873. līdz 1944. gadam.
