«Lai sagatavotu abus bērnus skolai, iztērēju aptuveni simts latu. Tas ir ļoti daudz. Visvairāk līdzekļu aizgāja darba burtnīcām. Puikam viena maksāja gandrīz četrus latus! Tomēr saprotu, ka bez tām nevar iztikt, jo burtnīcas piesaistītas grāmatām,» stāsta Aija Krūmiņa no Jelgavas novada. Viņa priecājas, ka vismaz tās nebija jāpērk, jo vienas grāmatas cena esot ap astoņiem latiem. Gan Jelgava, gan Ozolnieku un Jelgavas novadi ir no tām Latvijas pašvaldībām, kas gandrīz pilnībā skolēnus nodrošina ar grāmatām. Tiesa, jauno grāmatu izdošana aizkavējusies.
Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa stāsta, ka novadā skolu bibliotēkas visus skolēnus nodrošina ar mācību grāmatām. Vienīgi svešvalodās tās esot jāpērk vecākiem. «Gatavojoties šim mācību gadam, lieli grāmatu iepirkumi netika veikti mazā valsts un pašvaldības finansējuma dēļ, bet nebija arī lielas vajadzības, jo nav paredzētas izmaiņas mācību programmā. Turklāt pastāv iespēja skolām savstarpēji palīdzēt ar mācību literatūru,» teic G.Avotiņa, izsakot cerību, ka nākamajā finanšu gadā tiks atvēlēts vairāk līdzekļu un varēs atgriezties pie novecojošo grāmatu nomaiņas.Neiebilst pret darba burtnīcāmTeju visa mācību literatūra nebūs jāiegādājas arī Ozolnieku novada un Jelgavas pilsētas skolēniem. «Ar mācību grāmatām esam nodrošināti par visiem simts procentiem. Krājumu arī katru gadu atjaunojam. Galvenokārt ar pašvaldības atbalstu, jo valsts finansējums ir ļoti niecīgs. Jau pavasarī zinām, kas mums būs nepieciešams,» stāsta Ozolnieku vidusskolas direktore Klāra Stepanova.Arī jelgavniece un 2. klases skolnieces mamma Ieva Drozdova priecīga, ka nebija jāpērk mācību grāmatas. Viņa atklāj, ka darba burtnīcu un kancelejas preču iegādei meitai iztērējusi 30 latu. «Pērn sagatavošanās skolai man izmaksāja 50 latu. Šoreiz mazāk, jo vairākas lietas bija palikušas pāri no pagājušā gada. Neuzskatu, ka tas būtu pārāk dārgi,» viņa teic. Ieva neiebilst pret daudzkārt kritizētajām darba burtnīcām. «Tajās tomēr ir plašs izziņas materiāls, kāda nav parastajās burtnīcās,» uzskata I.Drozdova. Bieži maina mācību standartuLai arī mācību grāmatas skolēniem nav jāpērk, daudzas viņu rokās varētu nonākt vien septembrī, oktobrī. «Izdevniecības laikam nogaida, vai atkal nebūs mainījies mācību standarts, kā tas bieži vien ir noticis. Arī es ļoti vēlētos, ka turpmāk neieviestu jaunu standartu, kamēr nav atbilstošu mācību materiālu, citādi pedagogiem ir ļoti grūti strādāt. Viņi izlīdzas ar kopētiem materiāliem, savstarpēji kooperējas,» stāsta Jelgavas Valsts ģimnāzijas bibliotekāre Laima Ozoliņa un piebilst, ka pašvaldība jaunu grāmatu iegādei šogad piešķīrusi četrus tūkstošus latu. Ģimnāzistiem būšot pašiem jāpērk vien svešvalodu mācību grāmatas. Taču daudziem maznodrošinātiem skolēniem būšot arī tās, jo skola 9. un 12. klašu absolventiem lūgusi, ja iespējams, tās skolai atdāvināt. L.Ozoliņa piebilst, ka par pārējām mācību grāmatām gan nav drošības, vai tās nākamajā gadā būs derīgas.Valsts mācību literatūras iegādei vienam skolēnam gadā atvēl 69 santīmus, kaut saskaņā ar noteikto kārtību finansējums nedrīkst būs mazāks par septiņiem latiem.
