Preses izdevumu un jaunu grāmatu iegādei Jelgavas novada pagastu pārvaldes savām bibliotēkām šogad plāno tērēt aptuveni tūkstoš latu. Tas ir tikpat vai mazliet vairāk nekā pērn, atzīst aptaujāto bibliotēku vadītājas, piebilstot, ka ar piešķirto summu var iztikt tīri labi, jo pastāv iespējas mainīties ar citām grāmatu krātuvēm. Ozolnieku novada un Jelgavas pašvaldības grāmatām piešķīrušas krietni lielāku summu. Kultūras ministrija (KM) pieļauj, ka šogad varētu tikt atjaunota Valsts kultūrkapitāla fonda programma «Vērtīgo grāmatu iegāde».
«Vienmēr jau var vēlēties vairāk, bet tūkstoš latu ir diezgan laba summa. Iegādājoties grāmatas, ņemu vērā lasītāju pieprasījumu, lai būtu apmierinātas visas gaumes,» stāsta Platones pagasta Lielvircavas bibliotēkas vadītāja Māra Ziemele. Trūkst valsts atbalstaViņa atklāj, ka sen pagājuši laiki, kad pēc grāmatām vajadzēja pašiem braukt uz Rīgu. 256 lasītājiem patlaban tās galvenokārt tiek noskatītas un pasūtītas interneta portālā «Lgrāmata». Lētāk grāmatas iespējams nopirkt arī no izdevniecībām, kas bieži vien piedalās semināros Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā (JZB) vai Grāmatu svētkos. Pirms dažiem gadiem bijusi iespēja tikt pie jaunām grāmatām Valsts kultūrkapitāla fonda organizētajos projektos, taču nu tas nenotiek. Pat popularitāti guvušās lasīšanas veicināšanas programmas «Bērnu žūrija» grāmatas bibliotēkām jāgādā pašām. Fonds palīdz tikai trūcīgākajām krātuvēm, ar nožēlu pauž M.Ziemele.Ja lasītāju interesē kāda grāmata, kas nav atrodama vietējā bibliotēkā, to iespējams aizņemties no kaimiņu grāmatu krātuvēm, JZB vai pat Nacionālās bibliotēkas, laikā, kad «naudas ir, cik ir», kā ieguvumu min Elejas pagasta bibliotēkas vadītāja Dace Rače. Šī grāmatu krātuve ar 778 lasītājiem ir viena no lielākajām Jelgavas novadā. Tāpēc arī tās budžets grāmatu iegādei un preses izdevumu abonēšanai ir proporcionāli lielāks – 1500 latu. Savukārt Jaunsvirlaukas bibliotēkai, kas atrodas Dzirniekos, arī šogad nāksies iztikt ar 500 latiem. Kopš Jaunsvirlaukas pagasts iekļauts Jelgavas novadā, budžets esot ļoti nogriezts. «Pirms tam grāmatām vien, neskaitot preses izdevumus, bija 500 latu gadā,» sarūgtināta bibliotēkas vadītāja Rudīte Šturme. Viņa stāsta, ka nav vienkārši arī atvest lasītājiem nepieciešamās grāmatas no kaimiņu bibliotēkām, jo darbā nākas izmantot savu automašīnu. Tāpēc bibliotekāre atsacījusies strādāt sestdienās, kā dēļ krities lasītāju skaits. Patlaban grāmatu krātuves pakalpojumus Dzirniekos aktīvi izmanto 178 iedzīvotāji.Ozolniekos grāmatām netaupaLai kā budžetu mazinātu, tikai ne uz jauno grāmatu un preses izdevumu rēķina. Pēc šā principa jau daudzus gadus darbojas Ozolnieku novada Centrālā bibliotēka ar tās 815 lasītājiem, atzīst iestādes vadītāja Ingrīda Krieķe. Viņa atklāj, ka šogad grāmatu iegādei pašvaldība atvēlējusi 5000, bet presei – 1000 latu. Lai papildinātu krājumus, darbinieki aptuveni reizi mēnesī dodas uz grāmatu tirdzniecībā bāzēm Rīgā, kā arī izmanto «Lgrāmatas» piedāvājumu. Ņemot vērā ierobežoto telpu, izdevumi tiek pirkti vienā eksemplārā, tādēļ pēc populārākajām grāmatām nākas gaidīt diezgan garā rindā.Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Evita Kairiša informē, ka preses izdevumu pasūtīšanai un grāmatu iegādei piecām novada bibliotēkām kopā piešķirti 14,15 tūkstoši latu. Vainu bibliotēkai Brankās – 2500 latu, Ānes bibliotēkai – 2000 latu, Jaunpēternieku bibliotēkai – 1150 latu, bet Garozas bibliotēkai – 2500 latu. Savukārt Jelgavas grāmatu krātuvēm (JZB, Pārlielupes un Miezītes bibliotēkām, kā arī «Zinītim») piešķirti 16 tūkstoši latu grāmatām (par 2490 latiem vairāk nekā pērn) un 5700 latu periodikai (par četriem latiem vairāk).KM norāda, ka saskaņā ar bibliotēku finansēšanas likumu krājumu papildināšanu nodrošina šo iestāžu dibinātāji – pašvaldības. Valsts līdzekļus piešķir, piemēram, Nacionālajai bibliotēkai. Papildus līdzekļus grāmatu iegādei šogad, iespējams, bibliotēkas varēs saņemt Valsts kultūrkapitāla fonda programmā «Vērtīgo grāmatu iegāde», par ko vēl tiek lemts, informē KM pārstāve Lolita Rūsiņa.
