«Literatūra «kā tāda» neeksistē. Literatūra «kā tāda» ir nedzīvu ķieģelīšu rindas grāmatu plauktos. Literatūra pastāv tikai attiecībās.
«Literatūra «kā tāda» neeksistē. Literatūra «kā tāda» ir nedzīvu ķieģelīšu rindas grāmatu plauktos. Literatūra pastāv tikai attiecībās. Starp autoru un viņa radīto tekstu. Starp tekstu un lasītāju,» tā savulaik rakstījis Guntis Berelis. Bet kādas ir jelgavnieku un rajonā dzīvojošo attiecības ar literatūru? Kādā virzienā tās attīstās?
No I.Ziedoņa līdz D.Stīlai
Lai pilnvērtīgāk izprastu jelgavnieku literāro gaumi, apmeklējām Jelgavas vadošās grāmatnīcas, proti, «Altu» un «Argu». Kaut gan pašlaik vairāk pirktās grāmatas neliecina par jelgavnieku literāro izvēli, jo daudz ir cilvēku, kas iegādāties tās finansiāli nespēj, daļēji spriest par sabiedrības literāro orientāciju mēs varam.
Jau ilgu laiku latviešu jaunākie prozas darbi nav starp iecienītākajiem izdevumiem. Jelgavā un rajonā dzīvojošie paliek uzticīgi klasiķiem (Z.Skujiņam, A.Dziļumam u.c.). Šodienas latviešu prozaiķu debesīm ir pārāk maz spožu, kvalitatīvu un novatorismu nesošu zvaigžņu, kas motivēti varētu saukties par rakstniekiem šā vārda labākajā nozīmē; otrkārt, un to arī atzina grāmatnīcu pārdevējas, Jelgavas rajona un pilsētas aktīvo lasītāju loks, kas pastāvīgi iegriežas grāmatnīcās un iegādājas jaunākos latviešu orģinālprozas darbus, ir pārāk šaurs. Šodien Jelgavas un citu pilsētu grāmatnīcās nereti ir vērojama aina, ka inteliģents cilvēks aplūko jaunākās latviešu orģinālliteratūras grāmatas, taču, secinādams, ka kabatā nav ne santīma, nolemj gaidīt labākus laikus vai arī cer, ka grāmata, kas agrāk maksāja piecus latus, pēc kāda laika būs nocenota. Kā lai neatceras pirmās republikas periodu un Ulmaņa laikus, kad Helmārs Rudzīts nodibināja grāmatu apgādu un izdeva kvalitatīvu un lētu literatūru, kas bija pieejama arī mazturīgākajam iedzīvotāju slānim.
Deviņdesmito gadu otrajā pusē Jelgavā raksturīga tendence dzeju pirkt maz vai pat nemaz. Sevišķi tas attiecas uz jaunāko laiku latviešu dzeju. «Argā» nosacīti dzejas pieprasījuma uzplūdi parasti esot vērojami, tuvojoties izlaidumiem vai Ziemassvētkiem. Taču satrauc fakts, ka pat latviešu dzejas klasiķi (I.Ziedonis u.c.), zaudē savu pieprasījumu. Tā kā dzejas izdevumu piedāvājums ir tieši atkarīgs no pieprasījuma, likumsakarīgi, ka populārākajās pilsētas grāmatnīcās jauno autoru dzejas grāmatas ir uz pirkstiem saskaitāmas. Līdzīgi šis pieprasījuma un piedāvājuma princips vērojams nevienā vien Latvijas izdevniecībā, kur stāv vairāku jauno autoru dzejas manuskripti.
Nav brīnums, ka dzeja mazāk interesē potenciālos pircējus Jelgavas grāmatnīcās, jo ir grūti domāt par liriskām noskaņām, ja satrauc, ko nākamajā dienā ēdīsi vai kur dabūsi naudu ģimenes uzturēšanai. Taču raizes saistībā ar šo problēmu rada cits iespējams faktors nākotnē, proti, pilnīga dzejas vērtības devalvācija. Un tas jau būtu nopietns signāls sabiedrībai atgādināt, ka tai allaž jācenšas attīstīt savu garīgumu un tieši dzeja to bieži vien spēj spēcīgāk par prozu. Atcerēsimies, ka padomju laikos galvenā tautas garīguma kopēja bija I.Ziedoņa, O.Vācieša un citu autoru dzeja. Kāda «Argas» pārdevēja pauda viedokli, ka cilvēki, kas agrāk bija aktīvi grāmatu pircēji, pārsvarā arī tagad palikuši uzticīgi literatūrai un cenšas no savas niecīgās aldziņas pietaupīt pāris latu, lai vismaz vienreiz divos mēnešos varētu nopirkt kvalitatīvus latviešu un citzemju autoru darbus. Turpretī «jaunajiem nauda vairāk ir jāatlicina ģimenes uzturēšanai», un tas mazina viņu iespējas pirkt grāmatas vispār, nerunājot par to literāro kvalitāti.
Abās grāmatnīcās tika atzīts, ka no ārzemju literatūras īpaši pieprasītas ir tā saucamās «lubenes», piemēram, «Altas» pircēji ir iecienījuši Danielas Stīlas romānus, kā arī populārzinātnisko ārzemju literatūru. Ir arī tādi, kas «metušies» uz kriminālromānu daudzšķautņainās pasaules atšifrēšanu. Grāmatnīcā «Alta» starp ārzemju pieprasītākajiem kriminālromānu autoriem tika izcelta Aleksandra Mariņina.
Abās Jelgavas grāmatnīcās kā prioritāte visa gada garumā tika atzītas pamatskolas un vidusskolas mācību grāmatas.Dažkārt skolēni atnākot ar gariem sarakstiem, kuros ietvertas grāmatas, kas būtu jānopērk. Tur jau tā ģimenes budžeta naudiņa paliek! Tāda nu ir valsts deklarētā izglītības politika.
Situācija bibliotēkās ir pretrunīga
Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā 8057 lasītāju skaitā ir gan mūsu pilsētas un rajona, gan citu rajonu iedzīvotāji. Arvien pieprasītāki kļūst bestselleri un detektīvliteratūra. Maksas abonementā kļuvuši pieprasīti tādi autori kā A.Mariņina, E.Lukjanskis un D.Stīla. Te vērojama masu subkultūras ietekme. Iezīmējas arī tendence, ka zūd pieprasījums pēc nopietnās literatūras.
Ļoti maza interese ir par dzeju, īpaši jauniešu vidū, kaut gan vēl joprojām ir saglabājies neliels tai uzticīgo lasītāju loks.
Jelgavas Bērnu bibliotēkas «Zinītis» vadītāja I.Ķuse un bibliotekāre P.Bartkēviča atzina, ka pēdējā laikā ievērojami palielinās lasītāju skaits kā jaunāko, tā vecāko klašu grupās. To var skaidrot gan ar izglītības programmu jaunajām prasībām, gan ar pašu skolēnu augošo interesi, kā arī ar to, ka vecāki vairs nevar atļauties iegādāties visas nepieciešamās grāmatas.Skolēni arvien retāk ārpus obligātās literatūras sarakstiem izvēlas klasisko latviešu oriģinālliteratūru.
Tomēr attiecības starp lasītāju un grāmatu vēl joprojām ir pietiekami ciešas, lai neuztrauktos par datoru impērijas uzvaru tuvākajā nākotnē.
