Ina Lastovecka, «Labo ļaužu pusē», 2000, 175 lpp.
Ina Lastovecka, «Labo ļaužu pusē», 2000, 175 lpp.
Jelgavnieces I.Lastoveckas grāmatā daudzveidīgi aplūkota Līvbērzes pagasta vēstu-
re no akmens laikmeta līdz mūsdienām. Autore pieskaras intriģējošām tēmām par leģendārās baronu Līvenu dzimtas iespējamo izcelsmi no lībiešu valdnieka Kaupo pēctečiem, par Zemgales novada iedzīvotāju etniskā sastāva veidošanos un antropoloģiskā tipa īpatnībām. Vēsturniece iedziļinās arī pagasta folkloras mantojumā. Plašam lasītāju lokam domātā grāmata liek pārdomāt trafaretus priekšstatus par muižnieku un latviešu zemnieku attiecībām, 1905. gada revolūciju, kolaboracionismu 40. gadu vidū, sabiedrisko dzīvi padomju ideoloģijas apstākļos un, protams, ļauj labāk iepazīt līvbērzniekus. «Labo ļaužu pusē» ir pirmā zinātniski uzrakstītā pagasta hronika Latvijā.
Kārlis Draviņš, «Kurzemē aizgājušos laikos», Jumava, 2000, 547 lpp.
Trimdas zinātnieka K.Draviņa mūža darbu par sava dzimtā Stendes pagasta vēsturi varētu dēvēt par «pagasta enciklopēdiju». Koncentrētā, pārskatāmā veidā autors aplūko vairāk nekā 500 stendenieku dzīves jomas – no sadzīves kultūras, vēsturiskiem notikumiem un sociālām parādībām līdz mitoloģijas un folkloras lokālajām iezīmēm. «Tas ir mēģinājums pēc iespējas vispusīgākā deskripcijā aplūkot pazīstamā novada reālijas un turienes cilvēku agrāko laiku dzīves apstākļus, uzskatus un tradicionālās izturēšanās normas, arī pakāpenisko atraisīšanos no dažādu vecu uzskatu sloga un māņticīgiem aizspriedumiem,» raksta autors. Grāmata papildināta ar fotogrāfijām un citiem vizuālās uzskates materiāliem, kā arī tekstā minēto Stendes pagasta vēsturē ievērojamo personību sarakstu.
Amanda Aizpuriete, «Nakts peldētāja», Daugava, 2000, 109 lpp.
Pievēršoties prozai, pazīstamā dzejniece un atdzejotāja savu grāmatu nosaukusi par romānu. Varbūt tādēļ, ka tajā velti meklēt sižetiski klasiskas intrigas kā allaž romānos, kur nu vēl «light reading» dzinuļus kā lubu tekstos. A.Aizpurietei tuvāka mūsdienu prozaiķu maniere rakstīt īsi, vietumis aprauti – lai katru lappusi, kur galvenais bieži ar nolūku nav uzrakstīts, varētu lasīt «par sevi». «Vienīgais man atbilstošais žanrs ir fragments. Nepabeigts stāsts. Romāna drupačas. Neiesāktas noveles nobeigums.» Turklāt nav tik svarīgi, vai romāna varones vārdiem runā pati autore. Grāmatā, kas veltīta Jurim Kunnosam, netrūkst ne pāragri aizsaulē aizgājušam dzejniekam radniecīga vārda skarbuma, ne intīmi tabuētas sievišķības vai personiskās biogrāfijas alūziju (ja vajag). Tikai atbildes uz jautājumiem par sievietes un vīrieša divvientulības un jūtu pasauli autore atstāj lasītāja ziņā.
Grāmatas nopērkamas Jelgavas grāmatnīcās.
