Galējību sezona: meteoroloģiskās pārmērības un cenu šoka terapija.
Kamēr meteorologi vasaras sākumā brīnījās par sausumu, bet augustā mērīja, kā lietus straumes pārpildījušas mēneša normu, lauksaimnieki bieži varēja tikai noskatīties uz ūdens klātajām druvām, jo uzbraukt ar tehniku uz laukiem nebija iespējams.
Pašlaik vēl ir pāragri prognozēt graudu ražas kopapjomu, par kuru iepriekšējos gados arvien tika piesaukts apzīmējums «rekordraža», jo daudzi lauksaimnieki turpina ziemāju sēju un graudu nogādāšanu kooperatīviem vai dzirnavniekiem ir atstājuši vēlākam laikam. Ražas pārdošana rit pilnā sparā, tāpēc konkrētāki skaitļi gaidāmi rudenī, norāda biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Situācijas nopietnību apstiprina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: «Par konkrētām ražas prognozēm nevaram spriest, jo, apzinot mūsu dalīborganizāciju pārstāvjus, jāsecina, ka situācija saimniecību, novadu, reģionu un valsts līmenī ir ļoti dažāda. Ir pat tādas saimniecības, kas joprojām turpina kult, jo līdz šim brīdim pastiprināti mitro laika apstākļu dēļ nespēja uzbraukt uz lauka.»
Tiesa, pirms lietavām varējām gaidīt kārtējo rekordievākumu, jo ražas potenciāls bija vismaz tikpat liels, cik pērn. Tomēr pēc klimatisko apstākļu izrādītajām kaprīzēm ieņēmumi par šo iekūlumu būs paskopi, bet izdevumi ražas novākšanai samilza kā nekad iepriekš. Ienākumiem samazinoties, daļai lauksaimnieku var rasties problēmas atmaksāt aizņēmumus. Var apsīkt arī investīcijas, kas pērn ar lielu duku tika ieguldītas pirmapstrādes jaudu palielināšanā.
Pasaulē dažādi
Kopumā visā ES tiek prognozēts graudu kopražu samazinājums par gandrīz vienu procentu, bet kviešiem – par pieciem procentiem, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta apkopotā informācija. Sākotnējās Eiropas Komisijas prognozes par 2016. gada ražu rāda, ka Latvijā paredzams daudz lielāks visu nozīmīgāko graudu kultūru kopražas samazinājums, kas saistīts ar ražības un platības samazinājumu (piemēram, kviešiem ražības – par 15 procentiem, platības – par 17 procentiem). Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augusta prognozēm var secināt, ka 2016. gadā graudu kopraža Latvijā būs par 13 procentiem zemāka nekā pērn, kad tika iekulti 3,002 miljoni tonnu. Tomēr ir skaidrs, ka prognoze ir pārāk optimistiska un, ņemot vērā laikapstākļu ietekmi, būs būtiski jākoriģē, atzīst LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Savukārt saskaņā ar Starptautiskās graudu padomes un Eiropas Komisijas prognozēm 2016./2017. tirdzniecības gadā pasaulē tiek plānots graudu ražošanas pieaugums par 3,4 procentiem, ņemot vērā paredzamās labās kviešu (ASV, Krievijā, Ukrainā un Indijā) un kukurūzas ražas (galvenokārt ASV), kā arī tiek paredzēts, ka palielināsies graudu patēriņš galvenokārt lopbarības dēļ (pieaugums par 3,6 procentiem). Tas ietekmēs graudu, tostarp kviešu, cenas arī ES.
Saskaņā ar ASV biržu datiem kviešu cena pašlaik ir par 25 procentiem zemāka nekā pagājušā gada septembrī. Savukārt ES biržu dati (LCE, MATIF) arī liecina par cenu kritumu, un septembrī lopbarības kviešu cena ir par gandrīz deviņiem procentiem zemāka nekā pagājušā gada septembrī, bet pārtikas kviešu cena – par gandrīz 10 procentiem zemāka.
Eksportēto graudu struktūrā Latvijā galveno vietu ieņem kvieši (aptuveni 85 procenti no visiem graudiem), un saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2015./2016. tirdzniecības gadā Latvija galvenokārt kviešus eksportēja uz Alžīriju, Saūda Arābiju, Keniju, Turciju. Šobrīd vēl nav pieejami dati par visu tirdzniecības gadu, bet saskaņā ar statistikas datiem var novērot būtisku eksporta pieaugumu, skaidro Zemkopības ministrijā.
Dramatisks mīnuss
Salīdzinot ar 2014. gadu, graudu cenu samazinājums jau sasniedzis 40–50 procentu, kas ir dramatisks rādītājs, stāsta J.Lazdiņš. Pēc provizoriskajiem aprēķiniem, ieņēmumi 2016. gadā augkopības saimniecībās, salīdzinot ar 2014. gadu, ir par 40 procentiem mazāki zemās cenas un ražības dēļ. Turklāt šīgada laika apstākļi un nepietiekamās novākšanas un kaltēšanas jaudas neļāva ražu novākt jau laikus. Būtiski ir augušas arī saimniecību izmaksas. Šogad tās paaugstina kaltēšana – uz tonnu ap 30 eiro. Ja raža no hektāra ir aptuveni četras tonnas, tad kopējās papildu izmaksas uz hektāru ir 120–150 eiro. Tāpat šādos laikapstākļos kombainiem ir papildu degvielas patēriņš, kuļot pārmērīgi mitros apstākļos, skaidro J.Lazdiņš.
Labības kulšana tuvojas beigām, bet joprojām aktuāla problēma paliek ziemāju sēja. «Rapši, ko parasti sēj pēc kviešiem, iesēti ļoti maz, jo laikus netika nokulti kvieši, kas attiecīgi aizkavēja augsnes apstrādes un sējas darbus pārmitrajā augsnē. Kulšanas sezona tuvojas beigām, tomēr lielākās bažas ir par to, ka nokultie graudi nebūs pārtikas kvalitātes. Ziemāju sējai apstākļi ir piemēroti, zeme ir mitra, tomēr jāņem vērā, ka ziemas laika apstākļus nevar prognozēt, un bažīgāki ir lauksaimnieki, kuriem nav pieejami finanšu resursi un veikti uzkrājumi, jo ziemāji var izsalt, kas atkal radīs papildu izmaksas,» brīdina E.Treibergs.
Sāpīgas mācības
Nelabvēlīgajā sezonā kaut cik pozitīvi izceļas Zemgale, kur labības novākšanas sezona sākās divas nedēļas agrāk nekā pērn. Ziemas mieži, rapši un agrās kviešu šķirnes pārsvarā tika novākti laikus, iepriekš norādīja vadošā graudaudzētāju kooperatīva un lielākā eksportētāja LPKS «Latraps» vadītājs Edgars Ruža. Viņš rēķināja, ka kopumā ražas zudumi būs ap 15–20 procentiem. «Latraps» pārstāve Iveta Grudovska informēja, ka pašlaik lēni notiek graudu kraušana kuģos – sezonas vidū nācies pārslēgt līgumus, jo mainījās graudu kvalitāte. Tāpēc «Latraps» nesteidzas prognozēt kopējo iepirkumu, bet tam vajadzētu sasniegt vismaz 600 tūkstošus tonnu pret pagājušā gada 836 tūkstošiem tonnu.
Kā iepriekš norādīja E.Ruža, jāņem vērā, ka lielākā daļa novāktās labības kvalificējama kā lopbarība, tādējādi ieņēmumi rēķināmi vēl par 15–20 procentiem zemāki. Ir vairākas mācības, kas jāņem vērā, lai nākamie klimatiskie vai tirgus apstākļi graudu audzētājus ietekmētu mazāk. Piemēram, jāizmanto iespēja laukus apdrošināt un jāsadala riski, un jāsēj dažāda agrīnuma šķirnes, tā pastiepjot garāku graudu novākšanas sezonu. Treškārt, augot graudu kopapjomam, jāturpina investēt graudu pirmapstrādes kompleksu attīstībā, it īpaši jau esošu objektu gan kaltēšanas, gan uzglabāšanas jaudu palielināšanai. Kooperatīvi aicina pārskatīt struktūrfondu atbalsta griestus kooperatīviem, kas mērķtiecīgi iegulda graudu pirmapstrādes kompleksu būvniecībā.
Valsts spilvens
Šogad gūtā lauksaimnieku pieredze tikai pierāda, ka ir lietas, ko var un vajag pilnveidot arī no valsts puses, lai mazinātu klimatisko un tirgus apstākļu dramatisko ietekmi, uzskata J.Lazdiņš. «Ja runā par atbalstu, tad lauksaimnieki augkopji ir vienojušies tiešu atbalstu no valsts neprasīt, bet aicina Zemkopības ministriju kopā ar pārējām atbildīgajām ministrijām ieviest vairākus mērķtiecīgus pasākumus situācijas uzlabošanai augkopībā,» turpina Zemnieku saeimas vadītājs. Prasītajā ir aicinājums palielināt atbalstu kalšu un ražas novākšanas tehnikas iegādei. Tāpat lauksaimnieki vēlas rast iespēju palielināt lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas limitus un ātrāk izmaksāt platību maksājumu avansus lauksaimniekiem. Vēl sadarbībā ar Ekonomikas ministriju nepieciešams rast loģisku risinājumu elektroenerģijas pieslēguma jaudas maksai, jo kaltēs elektroenerģija tiek izmantota tikai dažus mēnešus gadā.
«Ir saimniecības, kas cer līdz nākamajai nedēļai pabeigt kulšanas darbus – ar nosacījumu, ja nelīs, līdz ar to viss ir procesā,» stāsta E.Treibergs. Ir gan arī tādas vietas, kurām apkārt labība ir nokulta, bet lauka vidū vēl nav, jo saimnieki joprojām gaida, kad tiks klāt – augsne ir tik mitra, ka ar kombainu nav iespējams uzbraukt. Kā prognozēts, šogad laika apstākļu dēļ graudiem pārsvarā ir lopbarības kvalitāte. Arī graudu cenu prognoze pašlaik lauksaimniekiem nerādās optimistiska, jo nemitīgi turpina krist uz leju. Turklāt saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Graudu piedāvājuma un pieprasījuma apskatu ir sagaidāms, ka pasaules graudu raža pārsniegs 2,56 miljardus tonnu un, par spīti galveno Eiropas ražotājvalstu zaudējumiem, kvieši noturēs rekordlielu ražu.
