Zemnieki, kuri labību nav realizējuši jau rudenī, patlaban priekā var berzēt rokas – pasaules tirgus diktētās graudu cenas sasniegušas pēdējo gadu rekordus un ir divkārt augstākas nekā vasarā. Nozares pārstāvji gan norāda, ka tikai mazai daļai lauksaimnieku ir kviešu un rapšu krājumi, kā arī brīdina – ja iepirkuma cena turpinās kāpt, lielākās bažas būs nevis Latvijai, jo maiznieki krājumus sagādājuši, bet gan pasaulei, kur šā iemesla dēļ varot izcelties pat nemieri.
Kviešu iepirkuma cenas no 80 latiem par tonnu aizvadītās vasaras pirmajā pusē pašlaik dubultojušās un sasniedz 170 latu. Savukārt par rapšiem iepircēji gatavi maksāt pat 350 latu, bet rudenī to cena bija par vairāk nekā simt latiem zemāka. Atmaksājas no pirmās tonnas«Tas nozīmē, ka rapšu hektāra kopšana atmaksājas jau no pirmās tonnas,» pozitīvi par straujo iepirkuma cenu kāpumu izsakās SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa. Kvieši, esot šādām cenām, būtu jānokuļ vismaz pusotra tonna no hektāra pašizmaksai, bet pārējās jau nes peļņu. I.Grantiņa skaidro, ka pērn valstī vidējā rapšu raža bija 2,5, bet kviešu – 3,4 tonnas no hektāra. Zemgalē rādītāji vēl augstāki, tādējādi lēšams, ka tie zemnieki, kas ražu nav realizējuši, patlaban var būt lieli ieguvēji.Tik izdevīgā brīdī daži zemnieki jau steidzas slēgt fiksētos līgumus par jaunās ražas realizāciju, «Ziņām» sacīja kooperatīva «Latraps» šefs Edgars Ruža. Taču nozares eksperti mudina stingri apdomāt, kādus labības apjomus rudenī varēs nodrošināt. Nākamajā sezonā sagaidāmi pārsteigumi, pieļauj E.Ruža. Biezā sniega sega it kā sargā ziemājus, taču zeme nav sasalusi, tur notiek dzīvības procesi, bet augi smok. Arī I.Grantiņa aicina uzmanīties ar līgumos piedāvājamo apjomu. Lai nav tā kā tagad, kad daudziem zemniekiem jātiesājas, jo nespēja pildīt līgumus.Paveicies vien desmitajai daļaiTādu, kam tagad būtu palicis, ko realizēt, ir vien kādi desmit procenti, vērtē augkopības eksperts Sesavas puses zemnieks Uldis Caune. Lauksaimnieks atceras, ka kviešiem tāda cena īsu brīdi bijusi pirms trim gadiem septembrī, oktobrī, taču tad pēkšņi nokritusies par 50 latiem. To, ka ilgi tādas cenas neturēsies arī šajā sezonā, jau kopš augusta saka kooperatīva «Latraps» izpilddirektors. Iepriekš E.Ruža norādīja, ka situācija atgādina gaisa balonu, kurš tiek pūsts un neizbēgami vienā mirklī plīsīs. «To brīdi neviens nevar prognozēt, toties skaidrs, ka tas sagādās nopietnas galvassāpes gan lauksaimniekiem, gan graudu uzpircējiem. Pēc lielā cenu kāpuma būs kritums, jo graudu uzpircēji un pārstrādātāji patlaban cieš lielus zaudējumus, un tos kaut kādā veidā vajadzēs nosegt,» tā E.Ruža sacīja augustā un no saviem vārdiem, lai gan prognozēs jūtas vīlies, neatkāpjas arī tagad. Maizei nevajadzētu kļūt dārgākai«Cenas jau mūs tikai priecē, bet patērētājiem tas gan diez vai patiks,» teic zemnieks U.Caune. «Latraps» izpilddirektors gan mierina, ka pārstrādātāji un maiznieki sev krājumus nodrošinājuši vēl par rudens cenām, tādēļ, ja vien nebūs «psiholoģisku spekulāciju», produkcijai nevajadzētu sadārdzināties. Drīzāk grūtībās var nonākt lopkopji, sevišķi cūku un putnu turētāji, jo šajās nozarēs graudi ir pamatbarība. «Viens otrs varbūt izkaus lopus, jo barība sadārdzināsies,» vērtē E.Ruža. Tieši biržu spekulantus, nevis pieprasījuma un piedāvājuma jeb tirgus pamatus nozares eksperti vaino nerimstošajā cenu kāpumā. E.Ruža uzskata, ka lielo finanšu tirgus dalībnieki, kas iepriekšējos gados pelnīja ar naftas un valūtu cenām biržās, tagad «pārsviedušies» uz labības tirgu. «Tas ir ļoti neveselīgi, ja maizes cena atkarīga no spekulācijām,» saka E.Ruža. Labība ir pasaules iztikas avots, tās dēļ pirms pāris gadiem jau pieredzēti lieli nemieri Pakistānā, Irānā un citur. Tos izraisa bads, kas rodas nevis tāpēc, ka graudu nebūtu, bet tādēļ, ka cilvēki tos nespēj nopirkt. ViedokļiUldis Caune, zemnieks: «Tagadējās cenas ieguvums latviešu zemniekiem ir tikai teorētisks, jo 80 – 90 procentu ražas ir pārdota. Steigties ar labības realizāciju lauksaimniekus spiedusi agresīvā banku politika un apgrozāmo līdzekļu trūkums.»Edgars Ruža, kooperatīva «Latraps» izpilddirektors: «Nauda, kas finanšu tirgos bija paredzēta bankām, tagad aiziet graudos. Tiek būvētas nākamās piramīdas un veidoti burbuļi. Taču pasaulē ir lieli labības krājumi, tādēļ drīz cenām jākrītas.»Sandis Jansons, a/s «Rīgas dzirnavnieks» ģenerāldirektors: «Būtiskākās cenu svārstības notiek tieši pasaule biržās un tas nekādi nav saistīts ar iekšējā tirgus specifiku. ANO Pārtikas aģentūra prognozē, ka laikapstākļu dēļ graudu cenas pasaulē var vēl krasi pieaugt.»Ingrīda Grantiņa, LLKC Augkopības nodaļas vadītāja: «Slēgt līgumus tagad ir ļoti gudri, jo tik lielas cenas biržās drīz vairs nebūs. Taču iesaku rapšiem piegādes līgumos fiksēt ne vairāk par 1,5 tonnām, bet kviešiem – ap trim tonnām. »
