Ar bažām šis gads iesācies daudziem graudu audzētājiem. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, lauksaimnieki cerēja, ka gada sākumā sagaidāma produkcijas cenu attīstība, tādēļ daļa zemnieku graudus glabāja savās saimniecībās. Taču cenu kāpuma gaidas izrādījušās veltīgas – pasaulē labības pietiek, tāpēc maksa par kviešiem neaug. Nozares eksperti norāda, ka zemniekiem vajadzētu iespējami drīzāk pārdot krājumus, ko pavasarī var apdraudēt ne tikai kaitēkļi, bet arī spekulatīvi darījumi, jo noliktavas tik vai tā būs jāatbrīvo, kas uzpircējos var radīt vēlmi mākslīgi pazemināt cenu.
Informācija portālā graudi.info liecina, ka Latvijā kviešu cena patlaban ir no 72 līdz 78 latiem tonnā. No datiem pasaules biržās redzams, ka šogad maksimumu pārtikas kviešu cena piedzīvojusi ap 10. janvāri, kad uzlēca līdz 133 eiro tonnā, bet tagad tā noslīdējusi līdz aptuveni 126 eiro. Informācijai biržā seko arī daudzi mūspuses zemnieki, jo maldīgs ir priekšstats, ka 2009. gada sezona noslēgusies un Latvijas graudu audzētāji izbauda miera periodu. Daļai zemnieku joprojām ir aktuāls jautājums par pērnā gada sezonas graudu realizācijas iespējām un cenām. Pamatots satraukumsVērtējot šā brīža situāciju, kooperatīva «Latraps» Graudu nodaļas vadītājs Andris Dancis atzīst, ka tirgus ir vienmērīgs, un cenas pat nedaudz zemākas, nekā bija kulšanas sezonā. «Tāpēc lauksaimniekiem ir pamatots satraukums, jo no sezonas laikā iespējamās cenas vēl būs jāatrēķina glabāšanas izmaksas par pusgadu, kas automātiski samazinās peļņu,» viņš secina. Atskatoties uz 2009. gadu, viņš teic, ka pozitīva cenu kustība uz augšu sākās marta beigās, aprīlī, tāpēc arī šogad šajā laikā var cerēt uz izmaiņām. Tajā pašā laikā jāņem vērā arī fakts, ka, sākot ar šo periodu, biržās tiks slēgti darījumi jau par 2010. gada sezonas graudiem. Vienīgā iespēja lauksaimniekiem, kuri graudus glabā mājās, – mēģināt tos realizēt par iespējami labāko cenu, kas tiks piedāvāta arī jaunajai ražai. «Šogad glabāšana nebūs atmaksājusies, jo izdevumiem klāt ir ilgstoša produkcijas glabāšana,» secina A.Dancis.Viņš pieļauj, ka 2009. gada ražas glabāšana varētu radīt arī spekulatīvu cenu kritumu, kas atspoguļosies tuvāk maijam, jo zemnieki būs spiesti iztīrīt noliktavas, lai gatavotos jaunās sezonas ražai, un produkciju realizēt par vēl zemākām cenām. Cenas nebūs augstākas kā pērnRunājot par 2010. gada sezonu, graudu tirgus tikai veidojas, tāpēc cenu attīstība nav prognozējama. Grūti pateikt, kādu cenu graudu audzētāji šogad var sagaidīt, bet skaidrs, ka līmenis būs tuvu 2009. gada cenām, nevis augstāks, vērtē «Latraps» pārstāvis. Arī biedrības «Zemnieku saeima» lauksaimniecības speciālists Ingmārs Sniedze skaidro, ka rudenī nav sagaidāms graudu cenu kāpums. Jāuzsver, ka cenas veidojas stabili un ilgākā laika posmā, tāpēc arī tie lauksaimnieki, kuri visu ir realizējuši, bet vēlas plānot 2010. gada peļņu, pagaidām var tikai gaidīt, kas notiks, sezonai tuvojoties.A.Dancis aicina zemniekus būt apdomīgākiem un, ņemot vērā 2009. gada sāpīgo pieredzi, piesardzīgāk plānot savu saimniecību izdevumus, rūpīgāk pārdomājot graudu audzēšanas tehnoloģiju, izejvielu izmaksas un iespējamo peļņu.Indiju apdraud sausums«Latraps» eksperti kā pozitīvu faktu un sava veida drošības garantu min to, ka graudu nozare Latvijā noteikti nav apdraudēta, jo «cilvēki vienmēr patērēs maizi un citus labības produktus, tāpēc nozare turpinās pastāvēt».Piebilstams, ka februāra vidus ar bažām atnācis Indijā, kas ir pasaulē otra lielākā kviešu audzētāja. Šajā valstī šā gada sezonā, kas sāksies martā, bija plānots iekult rekordražas – vairāk nekā 82 miljonus tonnu kviešu. Šo ieceri varētu apdraudēt sausums, kas skāris Indijas rietumu reģionus, ziņo aģentūra «Blumberg».Lai cik paradoksāli tas izklausītos, Latvijas zemniekiem ražu pazemināšanās lielo labības audzētāju valstīs nāk par labu, jo palielinās ne tikai cenas, bet arī eksporta iespējas. Piemēram, pērn Latvija bija ceturtā lielākā graudu eksportētāja ES.
