Daudzi graudu audzētāji arī šogad izvēlējušies graudus pārdot «Dobeles dzirnavniekam».
Daudzi graudu audzētāji arī šogad izvēlējušies graudus pārdot «Dobeles dzirnavniekam». «Zemgales Ziņas» tikās ar akciju sabiedrības «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētāju Broņislavu Skrebu, lai noskaidrotu, kāda šogad ir graudu iepirkšanas stratēģija.
B.Skrebs skaidroja, ka stratēģiju viņi sākuši izstrādāt jau pagājušā gada nogalē. Martā tā divreiz izskatīta valdes sēdē un pieņemta. Šogad «Dobeles dzirnavnieks» graudus pieņem glabāšanā un pēc tam uzpērk izsoles veidā.
Aprēķinot uzņēmuma naudas plūsmu, tika noskaidrots, cik daudz graudu ir iespējams iepirkt. Pēc tam tika apjautāti pastāvīgie klienti. Izrādījās, ka gribētāju nodot graudus netrūkst.
Un tā, šogad tiks iepirkts aptuveni 100000 tonnu. «Dzirnavnieks» nāca klajā ar paziņojumu, ka līdz 15. maijam tiek slēgti glabāšanas līgumi. Patlaban uz līgumu pamata varot secināt, ka tiks iepirkti tik graudi, cik «dzirnavnieks» spēs uzglabāt.
Jauninājumi ir norēķinu kārtībā. Viens no apmaksas veidiem ir zemnieku kreditēšana ar ķimikālijām, lopbarību utt. Otrs norēķinu veids skaidrā naudā. Savukārt trešais paredz norēķinus ar vekseļiem. Norēķinos ar naudu izdalīti vairāki veidi. Ir daļa klientu, kuriem naudu «vajadzēja jau vakar», citi savukārt ir ar mieru gaidīt, bet lielie ražotāji nākuši klajā ar ideju naudu maksāt cauru gadu katru mēnesi noteiktu summu, jo, algojot strādniekus visu gadu, šāds norēķinu veids palīdz viņiem plānot ienākumus.
Pašlaik graudus sākuši vest arī tie zemnieki, ar kuriem nav noslēgti līgumi. Taču B.Skrebs skaidro, ka neviens atraidīts netiks un par cenu vienosies ar katru audzētāju atsevišķi
Graudu uzpirkšana izsoļu veidā sāksies 14. augustā. Šādās izsolēs piedalās galvenokārt lielie graudu audzētāji. Sākotnējās izsoles cenas ir 60 65 lati par tonnu un apmaksa garantēta mēneša laikā.
Uz jautājumu, kāpēc iepirkšanas cenas ir tik zemas, B.Skrebs atbildēja:
Es esmu gatavs maksāt arī simts latu, taču jābūt reālistiem. Graudu cenas nevar būt izrautas no ekonomiskās situācijas valstī. Mums taču sava produkcija ir arī jāpārdod.
«Dobeles dzirnavnieka» milti tiek ražoti pēc īpaši augstas tehnoloģijas, taču diemžēl neviens nav gatavs maksāt par augstu kvalitāti. Arī lopbarības cenas krītas, jo zemniekiem vairs nav interese audzēt cūkas un govis. Šai situācijai B.Skrebs uzstādīja pretjautājumu:
Kāpēc valsts nenosaka konkrētas cenas pienam un gaļai?
Arī premjerministra Guntara Krasta solījumi iepirkt visus graudus valsts rezervē par augstu cenu B.Skrebu neuztrauc. Viņš uzskata, ka šāda situācija nav reāla. Graudi rudenī nevar maksāt vairāk, lai jau nākamā gada vasarā tie paši graudi tiktu nocenoti. Šāda situācija atkārtojas jau otro gadu, un B.Skrebs paredz, ka arī nākamgad šogad iepirktos graudus G.Krastam nāksies pārdot par ievērojami zemāku cenu. Tātad šādi solījumi esot absurdi.
Noslēgumā uzņēmuma ģenerāldirektors pavēstīja, ka šogad nav kāpušas ne graudu glabāšanas, ne kaltēšanas cenas.
