Beidzot uzspīdējusi tik ļoti gaidītā saulīte. Diemžēl pārāk vēlu, jo rapsis vējā un lietū sabiris uz lauka, bet graudi slapji un sadīguši. Par situāciju savā zemnieku saimniecībā – Vilces pagasta «Terēņos» – stāsta Kaspars Duge.
Beidzot uzspīdējusi tik ļoti gaidītā saulīte. Diemžēl pārāk vēlu, jo rapsis vējā un lietū sabiris uz lauka, bet graudi slapji un sadīguši. Par situāciju savā zemnieku saimniecībā – Vilces pagasta «Terēņos» – stāsta Kaspars Duge.
«Te sākām saimniekot 1992. gadā. Atceros, bijuši arī citi slapji gadi, kad līst nedēļu no vietas, bet šogad laika apstākļi ir ārpus katras kritikas. Galvenais, ka pērn sausā rudens dēļ labība nesadīga, ziemāji iznīka, un mēs lauku pārsējām ar miežiem. Un tos pašus vēl tagad nevaram novākt,» teic K.Duge.
Laimīgā kārtā Terēņu ap 450 hektāru lielos labības laukus daudzmaz laikus izdevās sākt kult – pirms lietus, taču visu, protams, nepaspēja. Pagājušās nedēļas vidū 100 hektāros kvieši un mieži vēl stāvēja uz lauka. Rapsi saimniekam visu izdevās nokult, jo pa vidu lietavām gadījās pa kādai sausākai dienai, kad tehnika izbrauca uz lauka bez vilcināšanās. Rapsi var kult uzreiz pēc lietus, taču tas nāca ar spēcīgu vēju, tālab trešdaļa rapša ir izkaisīta pa lauku. Vien noskumuši stāvēja kāti, saimniekam nevarēdami palīdzēt. Uz katru rapša hektāru iznāk ap 100 latu zaudējumi. Savukārt piemaisījumu nav daudz (ap 3 procenti). «Vienā daļā gan izauga balanda, tur divus gadus pēc kārtas auga rapsis.»
Ar vēju un lietu arī labība nosista veldrē. «Bet tas netraucētu nokult. Veldres cēlēji, tāpat kā cita tehnika ir, tikai tādus graudus nav kur likt,» stāsta K.Duge. Visu novākto ražu pārstrādātājiem Terēņu saimnieks vēl nav nodevis. Graudus ar 15 procentu mitrumu piegādāja dzirnavniekiem, bet mazliet sausākie – ap 14 procentiem – stāv pašu klētīs, pagaidīs, varbūt vēlāk pārstrādātāji cels iepirkuma cenu, jo pieprasījums pēc graudiem noteikti pārsniegs piedāvājumu.
«Mums ir kur glabāt apmēram trešdaļu no visiem graudiem, bet kaltēšana gan ir problēma. Tik lielu mitrumu, kāds tagad ir graudiem (25 – 27 procenti), mēs nevaram izkaltēt. Tiklīdz kāda sausāka diena, visi kuļ un pēcāk vienā laikā mitros graudus ved kaut kur kaltēt. Piemēram, es esmu kooperatīvās sabiedrības «Latraps» biedrs, tur varu vest kaltēt, bet piepeši vedēju sarodas tik daudz, ka visus graudus uzreiz nav kur likt. Tur kaltes ir jaudīgas, taču arī tās no ūdens graudus pārvērst sausā labībā nespēj.»
Kopā ar K.Dugi izgājām nelielā ekskursijā pa vēl nenokultās labības laukiem. Saimnieks rādīja, ka pat stāvoši kvieši ir sākuši vārpās dīgt. Daudzi graudiņi, nezinot, kādas sāpes nodara saimniekam, lepojas ar glītiem asniņiem. Graudus itin viegli paņemt pirkstos un saspiest. Tik slapji tie ir. «Ko darīsim ar miežiem? Nezinu. Sadīguši ir, varbūt lopbarībai derēs. Cerējām nokult sešas tonnas no hektāra. «Tagad mieži stāv, skumīgi noliekuši garu, zaļu asnu pilnās vārpas. «Nav nekādas izvēles – ne ieart, ne nokult.» Bet nauda ir vajadzīga, jo bankās ņemti kredīti. Gada beigās būs jūtams finansiālais trieciens. Galvenais ir norēķināties ar kreditoriem un visiem, kuriem esmu parādā par ķimikālijām, minerālmēsliem. Jāatstāj nauda kredītprocentiem. Ja grib attīstīties, daudz jāiegulda,» teic K.Duge. «Tagad tādas problēmas ir vienādas visiem – gan mazajām, gan lielajām saimniecībām. Zaudējumi ir lieli. Kompensācijas neko neatrisinās. Ieguldījums hektārā zemes nav 50, bet gan simti latu,» rēķina K.Duge. Terēņos izaudzētie graudi nedaudz aizceļo uz «Kesko», bet vairums – uz «Latraps». «Kad sāku strādāt laukos, nebiju iedomājies, ka būs tik traki. Situācija, ka labība ir izaudzēta, bet to nevar novākt, pat domās netika pieļauta. Esam realizējuši pirmo SAPARD projektu. Jaunā tehnika ir mājās – «John Deer» traktors, sējmašīna, pakotājs. Ja tik tālu esi aizgājis, tad tas jau ir bizness,» uzskata K.Duge.
Runājot par Eiropas Savienību, lielsaimnieks domā, ka ies uz referendumu un balsos par. «Ko mēs vieni paši varam izdarīt, ja visi apkārt būs iestājušies? Neesam Šveice vai Norvēģija. Pagaidām daudz runā par labo, kas sagaida Eiropas Savienībā, bet sliktāk jau nu nebūs vairs, kur nu vēl sliktāk!» to sakot, K.Duge pasmaida. Viņš turpinās strādāt – būs arī labāks laiks. Pērn labība cieta karstā un sausā laika dēļ, šogad – vējš un, kā vēl pagājušajā nedēļā likās, mūžīgais lietus. Lauku ļaudīm atliek minēt, kas būs nākamgad, un nezaudēt optimismu.
