Bērni nav vainīgi, ja nepazīst savu tēvu, māti, ģimenes siltumu un mīlestību.
Bērni nav vainīgi, ja nepazīst savu tēvu, māti, ģimenes siltumu un mīlestību. Jelgavas bērnunamā patversmē daudz ir likteņa pabērnu, kas saviem vecākiem nav bijuši vajadzīgi.
Pirms neilga laika gan neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas, gan policijas žurnālā bija lasāms ziņojums, ka patversmē piekauta deviņus gadus vecā Dana, kurai kāds puisis spēris ar kājām. Meitene neatliekamās palīdzības mediķiem stāstījusi, ka zēns viņu sitis un spēris ar kājām, sūdzējusies par sāpēm galvā, vēderā un mugurā. Ārsti meiteni aizveda uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Arī tur meitene apgalvoja,ka viņai sāpot galva, jo ar kājām esot sperts pa galvu, vēderu un muguru. Slimniece tika ievietota traumatoloģijas nodaļā. Neiroķirurgs Vladimirs Kravecs «Ziņām» sacīja, ka meiteni redzējis sestdienas rīta vizītē. Dana mierīgi staigājusi pa nodaļu, bijusi klusa un teikusi, ka viņai vairs nekas nesāpot. Ārstam Kravecam meitene sacījusi, ka nokritusi. Neiroloģiski apskatot meiteni, nekas ļauns netika konstatēts. Pienāca pirmdiena, Dana joprojām jutās labi un ne par ko nesūdzējās. Slimnieci vēlreiz izmeklēja bērnu traumatologs un konstatēja, ka smadzeņu satricinājuma nav. Meiteni no slimnīcas izrakstīja.
It kā parasts stāsts – bērni saķīvējas, lielāks puika pagrūž deviņgadīgu meiteni, kas krītot sasitas.
Patversmes bērni, kas redzēja notikušo, un audzinātāja stāstīja citādi. Uz patversmi bieži nākot audzinātāju un citu darbinieku bērni, lai kopīgi rotaļātos, lasītu grāmatas un spēlētu spēles. Tā bijis arī šoreiz, kad ciemos atnācis kādas darbinieces dēls (sauksim viņu par Jāni), kas ar bērniem spēlējis «kājiņās». Spēli, kur cits citam nemanot lec uz kājām. «Jānis pat kurpes bija novilcis un lēkāja ar zeķēm, tad viņš Danai nedaudz uzkāpa uz kājas, par ko viņa ļoti apvainojās, aizskrēja un sēdēja, vēderu saķērusi,» stāstīja viena no aculieciniecēm. Pēc tam meitene saļima un nokrita, neatliekamo palīdzību izsauca patversmes medmāsa. Visi bija uztraukušies, jo neviens nesaprata, kas meitenei noticis. Pa galvu jaucās nesen notikusī nelaime ar patversmes audzinātājas Gintas Vinkelmanes meitiņu Madariņu. Pirms gada Dana esot pārslimojusi hepatītu, vasarā ārstējusies psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
Par darbinieces dēlu bērni un audzinātājas saka tikai labu, tagad zēns apvainojumus ļoti pārdzīvojot. Vasarā patversmes darbiniece Danu uz brītiņu bija paņēmusi paciemoties savā ģimenē. Dēls ar meiteni saticis ļoti labi. Audzinātāja Danu raksturoja ka bravūrīgu, uzstājīgu un neaprēķināmu meiteni, kas bieži kaujas pat ar savu vecāko māsu. Kad ciemojāmies patversmē, Danas māsa Veronika staigāja saraudātām acīm, jo viņu tikko pamatīgi aiz matiem bija izplūkājusi pašas māsa. Pēc ilgākām pārrunām Dana piekrita «Ziņām» izstāstīt visu, kā bijis īstenībā.
«Viņš spēlējās ar visiem bērniem, bet es gribēju, lai viņš spēlētos tikai ar mani, tāpēc es nokritu un dakteriem teicu, ka Jānis man spēra,» stāstīja Dana. Meitene nožēloja, ka tā darījusi, taču solījās tūlīt atvainoties Jānim un viņa mammai. Ārste Zilbermane, pie kuras vasarā Dana ārstējusies psihoneiroloģiskajā slimnīcā, teica, ka meitenei ir manāmi uzvedības traucējumi, garīgas novirzes, viņa vienmēr vēlējusies stāvēt pāri visiem, gribējusi, lai tikai viņai pievērš uzmanību.
Māte par meitu jau krietnu laiku neliekas ne zinis. Skaidrs ir viens – negadījums noticis mīlestības trūkuma un greizsirdības dēļ.
