Par to, ka no nelaimes nav pasargāts neviens, kārtējo reizi varēja pārliecināties ceturtdien, kad uguns stihija plosījās vienā no skaistākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem Cesvaines pilī.
Par to, ka no nelaimes nav pasargāts neviens, kārtējo reizi varēja pārliecināties ceturtdien, kad uguns stihija plosījās vienā no skaistākajiem Latvijas arhitektūras pieminekļiem Cesvaines pilī. Ugunsgrēks šoreiz nodarījis ievērojamus postījumus, jo kā objektīvu, tā arī subjektīvu apsvērumu dēļ uguns neitralizēšana šoreiz turpinājās vairāk nekā piecas stundas.
Protams, liela daļa atbildības par notikušo būtu jāuzņemas Cesvaines pašvaldībai, kas nebija nedz parūpējusies par visiem ugunsdrošības pasākumiem, nedz arī apdrošinājusi Latvijas sapņu pili. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka arī šie pasākumi prasa līdzekļus, kurus atlicināt no pašvaldības budžeta saprotamu iemeslu dēļ nebija iespējams.
Šonedēļ jauni pavērsieni mūs sagaidīja arī bijušā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona lietā, kuram Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgi lietu izmeklēšanas nodaļa uzrādījusi apsūdzību par viņa izteikumiem no Saeimas tribīnes pedofilijas skandāla laikā 2000. gada februārī. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 318. panta 2. daļas par to, ka J.Ādamsons, būdams valsts amatpersona, tīšām izplatījis Ministru prezidentu Andri Šķēli, tieslietu ministru Valdi Birkavu un Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju Andreju Sončiku aizskarošas un neslavu ceļošas ziņas, apzinoties, ka tās ir nepatiesas. Apsūdzībā ticis arī norādīts, ka ar savu rīcību bijušais deputāts nodarījis būtisku kaitējumu gan valsts varai, gan ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas. Pats Ādamsons jau norādījis, ka šī apsūdzība ir absurda un viņš savu vainu neatzīst. Turklāt viņš ir nolēmis vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā ar prasību atzīt par nepamatotu viņa svītrošanu no 8. Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksta. J.Ādamsons ir arī pilnīgi pārliecināts, ka uzvarēs šajā prāvā un saņems kompensāciju no valsts par viņa tiesību pārkāpšanu. Katrā ziņā no šiem faktiem var secināt, ka vismaz turpmākos divus gadus viņš ir nolēmis veltīt tiesāšanās procesiem, jo tik skandalozas lietas parasti dažādu apsvērumu dēļ mēdz pamatīgi ievilkties, turklāt jau tagad ir skaidrs, ka ar pirmo tiesu instanci noteikti nepietiks, jo Ādamsons, pēc daudzu cilvēku domām, taču ir viens no pēdējo laiku lielākajiem grēkāžiem.
Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības (LĀADA) komiteja nākusi klajā ar prasību atbildīgajām institūcijām ar 2003. gada 1. jūliju noteikt māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem (feldšeriem) un laborantiem algas tarifa likmi, kas ir ne mazāka kā divi lati stundā. Proti, LĀADA prasa trīskāršot līdzšinējās algas. LĀADA pilnvarotie pārstāvji nolēmuši aicināt uz tikšanos Ministru prezidentu Eināru Repši, finanšu ministru Valdi Dombrovski un īpašu uzdevumu ministru veselības aprūpes lietās Āri Auderu, lai pārrunātu iespējamo algu pielikumu, pretējā gadījumā tiek draudēts ar medmāsu streiku. Acīmredzot tas arī notiks, jo Ā.Auders jau paudis viedokli, ka šāda prasība ir utopiska un nav pieklājīgi uzreiz prasīt trīskārši paaugstināt algas. Maksimālais iespējamais paaugstinājums, par kuru ministrs būs gatavs runāt, ir 50%.
Turpinās ANO ieroču inspektoru misija Irākā, kurā jau pārbaudīti 15 objekti, tai skaitā viena no daudzajām diktatora Huseina pilīm. Arī pats prezidents pirmo reizi pirms ieroču inspektoru ierašanās valstī publiski uzrunājis tautu, norādot, ka piekritis pārbaudēm tikai tādēļ, ka vēlējies pasargāt savus cilvēkus no posta šajā starptautiskajā situācijā. Viņš norādījis, ka pieļauj arī turpmāku konfrontāciju ar ASV, kuras politiku pielīdzināja uzpūtīgai un netaisnīgai tirānijai.
Pašlaik patiešām nav skaidra ASV attieksme pret pašas uzspiesto ANO rezolūciju Irākai, jo pat laikā, kamēr Irākas attieksme ir labvēlīga, lielvalsts militāristi turpina nobriest karam, gatavojot armijas rezervistu mobilizāciju un konsultējoties par iespējām izmantot Turcijas lidlaukus militārās kampaņas vajadzībām. Atliek secināt, ka arī turpmāk ASV valdība neatkarīgi no ANO ieroču inspektoru misijas rezultātiem darīs visu, lai gāztu Sadama Huseina politisko režīmu Irākā.
Maskavas tiesa jau saņēmusi astoņas prasības pret Maskavas pilsētas vadību no personām, kuras cietušas Dubrovkas teātra centra ķīlnieku krīzes laikā. To kopējā summa ir 7,5 miljoni dolāru. Tuvākajā laikā tiek prognozēts, ka šādu prasību skaits tikai palielināsies, jo beigsies oficiālais sēru periods (40 dienu) arī to 129 ķīlnieku piederīgajiem, kurus noindēja Krievijas specdienesti, iebrūkot teātra ēkā 26. oktobrī. Jāuzsver, ka Maskavas Dome jau apsolījusi izmaksāt 5 tūkstošu dolāru kompensāciju katra upura piederīgajiem, bet 2,5 tūkstošus dolāru katram izdzīvojušajam ķīlniekam, taču jāsaprot, ka šīs summas ir nesamērīgi mazas, ņemot vērā traģiskās sekas. Krievijas valdībai būtu jāgatavojas plašai tiesvedībai un objektīvi jāizvērtē Maskavas ķīlnieku krīzes rezultāti.
Pēc tankkuģa «Prestige» katastrofas pie Spānijas krastiem Zviedrija gatavojas ierosināt ES līmenī izskatīt jautājumu par iespēju Baltijas jūrai piešķirt paaugstināta jutīguma reģiona statusu un aizliegt vienkorpusa tankkuģiem to šķērsot. Neoficiāli šis jautājums tiks apspriests šonedēļ ES dalībvalstu transporta un sakaru ministru tikšanās laikā Dānijā.
