Atbraukusi no laukiem, Jūle raudāja vienā gabalā, nevarēja nekur rast mieru.
Atbraukusi no laukiem, Jūle raudāja vienā gabalā, nevarēja nekur rast mieru. Viņas tēvs gulēja uz nāves gultas, un Jūlei likās, ka dzīvu viņu redzējusi pēdējo reizi.
Kādu dienu pusdienas pārtraukumā Jūle gāja gar baznīcu, un viņai prātā iešāvās doma: «Kā būtu, ja izsūdzētu grēkus? Varbūt paliktu vieglāk.» Diemžēl baznīca bija slēgta. Jūle iegāja blakus mājā noskaidrot, vai var saņemt grēku atlaidi ārpus dievnama. Jauns baznīcas pērminderis, tā ap gadiem trīsdesmit, laipni uzaicināja ienākt dzīvoklī. Uz galda stāvēja pusizdzerta vīna pudele, maizītes (tas notika īsi pēc Lieldienām). Viņš teica: «Atpūties, man jāaiziet.» Jūle beidzot ļāva vaļu asarām, tās brāzās kā lietus straume, likās, ka kaut kas jāizraud no matu saknītēm līdz pat kāju pirkstu galiņiem. Viņš atgriezās pēc stundas. Jūle lūdzās, lai atstāj viņu vienu vēl pusstundu, bet pērminderis nepaklausīja un sāka Jūli mierināt.
Pēc tam, kad bija noskaidrojis, ka Jūlei nav vīra, pērminderis pārliecinoši sacīja, ka sievietei vajag atbrīvoties no drēbēm.
Jūle kā hipnotizēta darīja visu, ko viņai lika. «Kas jāatstāj mugurā?» viņa jautāja. «Nekas, tāpat kā Ievai paradīzē,» atbildēja jaunais vīrietis. Kaut arī nesaprata, kādēļ, Jūle tomēr izģērbās. Kad viņa palika Ievas kostīmā, pērminderis lūdza: «Tagad ejiet gultā.» Viņa ielīda zem segas. Viņš arī izģērbās un ierausās gultā. Sāka Jūlei masēt muguru. Rokas tik mīkstas un maigas, glāsti patīkami. Laiks gāja, viņš izturējās pret Jūli kā pret mazu bērnu. Pēkšņi viņa sajuta, ka blakus guļ vīrietis un attapās: «Ak, Jēzu! Ko es daru!» Jūle sacīja: «Man jāiet uz darbu. Paldies, jūs mani nomierinājāt.» Tad viņa cēlās augšā. Pērminderis mēģināja pierunāt Jūli palikt, bet nekā. Viņa taču gribēja izsūdzēt un nožēlot grēkus, bet gandrīz vai krita vislielākajā grēkā. Viņš pavadīja Jūli līdz ārdurvīm un teica: «Ja ir grūti, nāciet jebkurā laikā. Svētdien ierodieties uz dievkalpojumu baznīcā.» Viņa apsolīja un izgāja ārā.
Uz dievkalpojumu svētdien viņa aizgāja un pēcāk jutās patīkami atvieglota.
