Kādas tik pārmaiņas nav piemeklējušas brīvo zemes «pleķi» gar Slimnīcas ielu netālu no Grēbnera parka.
Kādas tik pārmaiņas nav piemeklējušas brīvo zemes «pleķi» gar Slimnīcas ielu netālu no Grēbnera parka. Kādreiz gar galveno grāvi, kas satuvinājis Zirgu un Rūpniecības ielu, auguši vareni koki. Tie nozāģēti, grāvis aizaudzis, un plašā ieplaka mazpamazām pārvērtusies par purvaini. Pavasaros bija dīķis, kurā cēli grozījās pat gulbju pāris, atlidoja kaiju bari, parādījās pa meža pīlei. Kad Rūpniecības ielas malā sāka būvēt vidusskolu, būvgružus iemanījās gāzt tuvējā purvainē. Šim piemēram bija sekotāji, un šurp atlīgoja ne viena vien gružu un drazu krava. Sabiedrības un publikāciju ietekmē laiku pa laikam atbrauca buldozers, drazu kalnus nolīdzināja un arī sabēra purvainē. Tagad vidū dūksts vēl palikusi, bet pārējo, aizbērto daļu pārņēmuši suņuburkšķi un citas lielas nezāles.
Bet tajā stūrī, kas Slimnīcas ielas malā ir tuvāk Zirgu ielas 29. nama ābeļdārzam, mēslaine krājas jau gadiem ilgi. To, šķiet, neredz neviena sanitārā inspekcija, ne namu pārvalde, ne municipālā policija. Pirms pāris nedēļām kā izaicinājumu šai pilsētas apsaimniekotāju nevarībai «joku» nostrādāja šā paša Zirgu ielas 29. nama iemītnieki. Slimnīcas ielas pusē viņi apzāģēja savus augļu kokus, bet to zarus lielās kaudzēs izmētāja pa mēslaines un suņuburkšķu lauku. Pat sadedzināt neiedomājās. Lai grezno apkārtni!
