Domes transporta koordinācijas padomes sēdē tika runāts par nepieciešamību par trim santīmiem paaugstināt biļešu cenas pilsētas autobusos un taksobusos.
Domes transporta koordinācijas padomes sēdē tika runāts par nepieciešamību par trim santīmiem paaugstināt biļešu cenas pilsētas autobusos un taksobusos.
Iekšējās rezerves
Domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš vispirms pievērsās tam, kas veikts uzņēmuma iekšējo rezervju izmantošanā. Proti, papildienākumus autopārvadātājiem nodrošinājusi remontbāzes nošķiršana no pārvadājumiem, biļešu iespiešana citā pilsētā, daudzas ar tehnikas ekspluatāciju un remontu saistītas lietas, kā arī pasažieru iekāpšanas organizēšana pa priekšējām durvīm. Lai gan pastāvošā likumdošana pilsētās pasažieru pārvadājumu dotēšanu nepieļauj, Jelgavas autobusu parkam atšķirībā no citiem izdevies iegādāties nevis lietotu, bet jaunu tehniku. Turklāt saviem spēkiem, iztiekot ar pensionāru pārvadāšanai domātām atlaidēm un atmaksājot pat pašvaldības piešķirto palīdzību. Šobrīd visas rezerves ir izsmeltas. Kā pēdējo izmisuma soli situācijas stabilizēšanai R.Vītoliņš nosauca pilsētas autobusu iznomāšanu vadītājiem. Citādi jaunu braucamo iepirkšanas ziņā uzņēmums nonācis krīzes situācijā. Turklāt ierobežotais darba tirgus pilsētā (darbu meklējošo skaita ziņā Jelgava valstī ieņem pirmo vietu) negatīvi ietekmē arī pārvadātāju situāciju.
Paaugstinās braukšanas maksu
Sabiedriskā transporta uzņēmumu izdzīvošanas nolūkos valstī paredzams ieviest valdības dotācijas. Piemēram, Lietuvā dotācijas pasažieru pārvadājumiem veido 40, Igaunijā – 60 procentu. Šinī sakarā arī Latvijā visos līmeņos ir jāpanāk akcepts Pašvaldību savienības un Satiksmes ministrijas parakstītajam līgumam. Turklāt objektīvas informācijas ieguves nolūkā valstī ieviešami vienoti autopārvadātāju vērtēšanas kritēriji, kas šobrīd ir visai aptuveni. Taču šo jautājumu risināšana aizņems laiku. Lai nepieļautu uzņēmuma attīstības lejupslīdi, veicami citi pasākumi. Viens no tiem varētu būt braukšanas tarifu palielināšana par trim santīmiem pilsētas autobusos (tagad biļete maksā 12 santīmu) un taksobusos (pašlaik 15 santīmu). Pēc uzņēmuma auditora aplēsēm, biļešu cenas palielināšana par trim santīmiem pilsētas autobusos ik mēnesi parka ienākumus palielinātu par 8000 latu (bet uz 18 un 20 santīmiem attiecīgi par 10800 un 16500 latu). Tas jūtami uzlabotu vismaz ar inflāciju saistīto maksājumu par degvielu, sakariem un enerģiju kārtošanu. Jaunu autobusu iegādei (minimālā programma paredz vismaz piecu pirkšanu) uzņēmums izmantotu līzinga iespējas (7 procenti gadā) uz pieciem gadiem (jauns autobuss «Ikarus» maksā 95000 USD). Tas ļautu samazināt ekspluatācijas izmaksas, kā tas panākts rajona maršrutos, kur tehnika atjaunota 80 procentu apmērā (pilsētas maršrutos 34 procenti). Lai gan statistikas dati liecina arī to, ka pēc cenu kāpināšanas pasažieru skaits samazinās par astoņiem procentiem, koordinācijas padomes sēdes dalībnieku vairums atzina, ka braukšanas maksa pilsētas autobusos ir jāpaaugstina. Attiecībā uz taksobusiem debates acīmredzot tiks turpinātas.
Algu kašķis turpinās
Padomes locekļi īsumā iepazīstināja arī ar Liepājā redzēto un Rīgas autopārvadāšanas uzņēmuma «Tālava» pieredzi. Kopš sākuši strādāt konduktori, Rīgā pārvadātāju ieņēmumi auguši par desmit procentiem. Lai gan citādi Rīgas uzņēmums strādā ar zaudējumiem, Jelgavas deputāti bija fiksējuši, ka «Tālavas» direktora alga ir tikai 196 lati (bez piemaksām), kamēr mūsu autobusu parka direktorei – 450 – 500 latu («uz papīra»). Kašķis par algām šinī sakarā, kā zinām, risinās jau labu laiku. Šoreiz jāpiekrīt R. Vītoliņam, ka par rezultatīvu darbu cilvēkam, kas uzņēmumu izglābis no izputēšanas, pienākas arī attiecīga alga.
Domnieki apmeklē autobusu parku
Lai uzklausītu uzņēmuma administrāciju un pašus autovadītājus, domnieki ar Uldi Ivanu priekšgalā bija arī autobusu parkā. Tikšanās apliecināja, ka biežāka savstarpējo domu apmaiņa, iespējams, mazinātu saspīlējumu pašvaldības un uzņēmuma vadītāju starpā.
Līdztekus ražošanas jautājumiem tika skarti ar strādājošo sociālajām garantijām saistītas lietas. Šinī ziņā daudzkas uzņēmumā vēl nav pat aizsākuma stadijā. Turklāt ar autovadītājiem parakstītie nomnieku līgumi nenozīmē darba ņēmēju un darba devēju attiecību pastāvēšanu. Līdz ar to apgrūtināta ir arī savas arodbiedrības izveidošana, lai pievērstos cita līmeņa jautājumiem. Uzņēmuma direktore Viktorija Ļubļinska gan apgalvoja, ka administrācija visās lietās vadās pēc katra darbinieka profesionālajiem kritērijiem, nevis «pēc deguniem». Taču tas negarantē, ka attieksme paliks nemainīga mūžīgi. Sanāksmē tika runāts arī par neseno ilggadējā autovadītāja Kulmaņa atbrīvošanu. Šoferu jūtas bija dalītas un vairāk nosvērās par labu administrācijas nostājai.
