Piecdesmit latu dienā – tāds bija slimības pabalsts, ko «uz rokas» vairākus mēnešus vēlējās saņemt divu firmu direktore Iveta Daugule, kaut gan ilgstoši netika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tā arī būtu noticis, ja vien Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Jelgavas reģionālā nodaļa nebūtu vērsusies Veselības inspekcijā (VI) un Finanšu policijā un pēc VI prasības ģimenes ārste Baiba Būčiņa neanulētu pašas nepamatoti izsniegtās slimības lapas.
I.Daugule Administratīvajā rajona tiesā apstrīdēja gan ģimenes ārsta lēmumu, gan VSAA slimības pabalsta atteikumu. Otrdien tiesa paziņoja spriedumu – I.Daugules prasība ir pilnībā noraidīta.Pēc I.Daugules lūguma Administratīvās rajona tiesas sēde Jelgavas tiesu namā noritēja aiz slēgtām durvīm. Iespējams, tāpēc, ka runa bija arī par par personas veselību. Taču 2008. gada nogalē VSAA Jelgavas nodaļas speciālistu, kā arī Finanšu policijas uzmanību šajā lietā pievērsa nevis medicīniskas nianses, bet gan fakts, ka I.Daugules dāsnais slimības pabalsts tika aprēķināts no algas, par kuru nav maksāti nodokļi. Ļoti savāds, piemēram, uzņēmumā «Sacratour» bija arī algu dalījums. Proti, 2008. gada februārī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs saņēma 42 latus, grāmatvede – 60, toties direktores I.Daugules algu veidoja četru ciparu skaitlis. Kā stāsta juriste VSAA Jelgavas nodaļas vadītāja Dace Olte, kas tiesā pārstāvēja vienu no atbildētājiem – VSAA –, I.Daugule par sevi runājusi kā par cietēju – nelaimīgu darba ņēmēju, kas nav zinājusi, ka darbavieta nemaksā nodokļus. VSAA I.Daugules teikto gan vērtē kritiski, jo saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dokumentiem firmas «Sacratour» un SIA «Forceline group» īpašnieks formāli ir cita persona, taču saskaņā ar pilnvaru un amata aprakstu I.Daugule vada uzņēmumus, pārstāv tos, veic maksājumus un atbild arī par grāmatvedības kārtošanu. Kaut gan prasītāja bija nolīgusi pieredzējušo advokātu Aleksandru Ogurcovu, tiesu viņas argumenti nepārliecināja. Lai izkrāptu, uzrāda fiktīvus ienākumus«Likumi valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu lietās ir samērā liberāli,» skaidro D.Olte. Šajā gadījumā uzņēmums nodokļu atskaitēs VID bija uzrādījis lielus ienākumus, un, uz tiem pamatojoties, sākotnēji arī tika aprēķināts slimības pabalsts. VSAA allaž pievēršot uzmanību aizdomīgiem gadījumiem, piemēram, kad noteiktā laika periodā pirms slimības lapas izņemšanas strauji augusi uzrādītā alga. Turklāt aģentūra tūdaļ fiksēja, ka par I.Dauguli nebija maksāts sociālais nodoklis. «Veselības inspekcija atzina, ka vairākas darbnespējas lapas izsniegtas bez pamata, ģimenes ārste tās anulēja, un slimības pabalstu tālākai izmaksai nebija pamata. Taču gadījums, kad klients apstrīd ģimenes ārsta lēmumu par slimības lapu anulēšanu, manā praksē ir pirmo reizi,» stāsta D.Olte. Nelikumīgi saņemtā nauda I.Daugulei būs jāatmaksā.Sodīta arī ārsteĢimenes ārste B.Baķe tiesā atzinusi, ka nepamatoti uzticējusies I.Daugulei un slimības lapas pagarinājusi pēc klientes telefoniska lūguma. B.Baķe par I.Daugules lietu nevēlējās gari runāt, jo tā viņai esot bijusi nepatīkama mācība. Kaut kas līdzīgs 21 gadu ilgajā ārstes praksē neesot atgadījies. Par nepamatoti izsniegtajām slimības lapām ārste saņēmusi 50 latu sodu, ko arī samaksājusi. «Savādi, bet Ivetai Daugulei es vēl joprojām skaitos ģimenes ārste. No maniem pakalpojumiem viņa nav atteikusies,» piebilda daktere. D.Olte atzīst, ka būtu jādiskutē par likumu grozījumiem, lai novērstu iespējas iegūt slimības pabalstus negodīgā ceļā, iespējams, pagarinot periodu, par kuru aprēķina vidējos ienākumus slimības pabalstam. Labklājības ministrija aprēķinājusi, ka negodīgajiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem valsts budžetā būtu jāatmaksā vairāk nekā 200 tūkstoši latu. Pabalsti nav vienīgā aizdomīgā lietaI.Daugule no sarunas ar «Ziņām» atteicās, piebilstot, ka pa šiem gadiem esot daudz apķengāta. «Ziņas» vairākkārt rakstījušas par viņai piederošo ļoti bēdīgā stāvoklī esošo valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Vecpilsētas ielā 14, kuru 2000. gadā pašvaldība viņai atļāva privatizēt ar nodomu atjaunot, taču tas nav darīts. Iespējams, par I.Dauguli nāksies rakstīt vēlreiz, jo 22. martā viņai būs jāstājas Jelgavas tiesas priekšā vēl kādā citā lietā apsūdzībā par krāpšanu lielā apmērā. Viedoklis Dace Olte, VSAA Jelgavas nodaļas vadītāja Likumi tiek rakstīti godprātīgiem pilsoņiem, taču dažkārt atsevišķiem uzņēmējiem vai viņu tuviniekiem rodas vēlme iegūt nepamatoti lielus slimības, kā arī maternitātes pabalstus, norādot VID iesniedzamajās nodokļu atskaitēs fiktīvus ienākumus, kā arī neveicot nodokļu maksājumus. Godīgajiem nodokļu maksātājiem un darba ņēmējiem nav jādomā, ka VSAA uz katru skatās ar aizdomām. Mēs neesam represīva izmeklēšanas iestāde, taču VSAA ir jānodrošina pamatota pabalstu izmaksa un nevaram pieļaut sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu izšķērdēšanu. Tikai priecāsimies, ja nodaļā būs aizvien vairāk maternitātes pabalstu iesniegumu un jelgavnieki kļūs veselāki. Taču, ja redzam, ka kādai personai ilgstoši bijuši ļoti niecīgi ienākumi, bet astoņus mēnešus pirms saslimšanas parādās algas cipari ar trim vai pat četrām nullēm galā, bet reāli nodokļu maksājumi netiek veikti, VSAA uzdevums ir par savām aizdomām informēt VID Finanšu policiju, kā arī Veselības inspekciju, kas ir tiesīga pārbaudīt slimības lapas izsniegšanas pamatotību.
