Cenu pagasta zemnieku saimniecībā «Līcīši» kazu audzētāji un lopkopības speciālisti sprieda ne tikai par kazu ēdināšanu, bet arī par kazkopības produkcijas izmantošanu un nozares tālāko attīstību.
Cenu pagasta zemnieku saimniecībā «Līcīši» kazu audzētāji un lopkopības speciālisti sprieda ne tikai par kazu ēdināšanu, bet arī par kazkopības produkcijas izmantošanu un nozares tālāko attīstību.
Kazu audzētāju Māras un Aivara Liepiņu saimniecībai «Līcīši» šogad aprit desmit gadu. Sākuši ar divām kazām, pēc tam ganāmpulku papildinājuši līdz desmit, divdesmit, un nu jau Liepiņiem ir vairāk nekā 80 dzīvnieku. Gadā no kazas iegūst 600 līdz 700 kilogramu piena. M.Liepiņa, izrādot savu saimniecību, uzsver, ka šajos gados bijis jāstrādā ar rūpīgu atlasi, sliktākos dzīvniekus brāķējot. Un izrādās, ka mūsu Latvijas kazas nemaz nav sliktākas par Zānes šķirnes kazām. Desmit gadu jubileju šogad svin arī ganāmpulka vecākā kaza Imala – vairāku izstāžu dalībniece, nezināmas izcelsmes Latvijas kaza. Saimnieki gan gribētu plašāku slaukšanas zāli, un jācer, ka ar laiku viņi pie tādas arī tiks. Svarīga nozīme saimniecības darbības plānošanā ir subsīdijām. Par bioloģiski audzētu kazu «Līcīši» saņem 12 latu, bet 35 latus maksā par graudu hektāru. M.Liepiņa teic, ka par kazu audzētājiem labvēlīgu subsīdiju piešķiršanu jāpateicas aktīvai Kazkopības asociācijas darbībai, sevišķi Liānai Apinei, kas kazkopjus pārstāv Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomē.
Trīs gadus – bioloģiskā saimniecība
Jau trīs gadus «Līcīši» darbojas kā bioloģiskā saimniecība, ir saņēmusi un katru gadu atjauno vides kvalitātes (āboliņa lapiņas) sertifikātu. M.Liepiņa uzsver, ka šogad bioloģiski saimniekot Latvijā sākuši vēl trīs kazu audzētāji. «Līcīši» pienu iepērk no piecām saimniecībām un veikalos to pārdod kā bioloģisku produktu. Cena, ņemot vērā cilvēku pirktspēju, nav paaugstināta, tāpēc to var uzskatīt par sava veida bioloģiskās lauksaimniecības reklāmu. Atlikušo pienu turpat saimniecībā pārstrādā sierā, un tuvākajā laikā arī šo produktu saimnieki veikalos grib pārdot kā ekoloģiski tīru. Turpretī patlaban lielveikalos nopērkami dārgi kazas sieri no Holandes un Francijas, kas nav bioloģiski produkti. Latvijā pašlaik ir tikai divas saimniecības, kas nodarbojas ar bioloģiski ražotas kazkopības produkcijas pārstrādi – «Līcīši» un «Līvi» Madonas rajonā.
Uz semināru sabraukušo Rīgas, Kuldīgas, Saldus un citu rajonu kazu audzētāju interese par bioloģisko saimniekošanu bija liela. Ar tās pamatprincipiem un sertificēšanas kārtību iepazīstināja Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Elita Šeļegovska, norādot, ka palīdzību dokumentu noformēšanā viņi var saņemt savos lauksaimniecības konsultāciju birojos. «Mums jau tāpat viss ir zaļš – tikai papīri jāsakārto,» sprieda zemnieki.
Trūkst bioloģiskas lopbarības
Lopbarības un dzīvā rauga izēdināšanas izmēģinājumi saimniecībā sākti tādēļ, ka saimnieki, izbarojot Tukumā ražoto spēkbarību, secinājuši, ka kazām krītas izslaukums. Iestājoties tolaik Līgas Drozdovskas vadītajā asociācijā, kas apvieno bioloģiskās lauku saimniecības, Māra Liepiņa cerējusi, ka tiks izveidota arī speciāla ražotne, kas gatavos lopbarību tieši šādām saimniecībām. Diemžēl rūpnīcas nav vēl joprojām.
Tā kā kazas mēnesī apēdot vairāk nekā tonnu spēkbarības, Liepiņi sākuši paši audzēt graudus – 6,6 hektārus miežu. Iespējams, ka sēs arī auzas. Saimniecībā ir graudu placinātājs, un tieši ar placinātajiem graudiem sausajos vasaras mēnešos noturēts izslaukums. Augustā un septembrī izslaukums vēl turpinājis palielināties. Saimniecība pērk arī citās piemājas saimniecībās izaudzētos graudus (bioloģiskās saimniekošanas noteikumi to pieļauj). Bet Talsu rajona Vandzenē šogad pirmo reizi iesēts 200 hektāru sertificētu graudaugu tieši bioloģiskajām saimniecībām.
Saskaņā ar veciem priekšstatiem kaza ganās krūmos un mežā, taču tā tāpat kā govs ir ganāma uz lauka. «Līcīšos» tiek atjaunotas ganības, jo vecajām jau septiņi gadi. «Kad konsultāciju centra agronomi sāka kultivēt lauku, uz augšu nāca viena vienīga vārpata. To ar siena grābekli savēla vālos, tad aizdedzināja un ieguva pelnus, ko iestrādāt augsnē. Tad iesēja vīķu, āboliņa un bišu amoliņa maisījumu,» stāsta Māra. Bez lietus zelmenis padevās īss, un, kamēr bija sauss, kazas ganībās nelaida. Tās ganību priekus sāka baudīt pirms trim nedēļām, kad uzlija. Vienā laukā saimnieki zaļbarībai iesējuši rudzus.
Izmēģinājumi vēl turpinās
Lopbarības rauga un dzīvā rauga izēdināšanas izmēģinājumu pie Liepiņiem iekārtoja Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālisti. Izmēģinājumi turpinājās divus vasaras un ilgs divus ziemas mēnešus, katru mēnesi individuāli analizējot pienu, barību un kūtsmēslus. Lopbarības raugs ir bioloģiski pilnvērtīgā proteīna un B grupas vitamīnu avots, kas satur 20 aminoskābju. Savukārt dzīvais raugs ir Latvijā samērā jauns produkts, lai gan pasaulē pazīstams kopš 1957. gada. Tas satur dzīvas baktērijas un ir viens no alus rauga paveidiem. Tiek uzskatīts, ka, izēdinot dzīvo raugu, dzīvniekiem uzlabojas veselība, samazinās somatisko šūnu skaits pienā un to var iegūt vairāk. Savukārt izmēģinājumā ar kazām dzīvnieki dienā saņem trīs gramus dzīvā rauga un no septiņiem līdz desmit gramiem lopbarības rauga. Pirmie rezultāti liecina, ka pienā paaugstinās olbaltumvielu saturs, bet par tauku saturu un izslaukumu varēs spriest pēc trīs četriem mēnešiem.
«Līcīši» aktīvi sadarbojas ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoru Jāzepu Sprūžu. Profesors seminārā kazu audzētājiem sniedza plašāku ieskatu šo mājdzīvnieku ēdināšanā. Kā zināms, kaza ir dzīvnieks, kas īsā laikā uzņem lielu barības daudzumu un atpūtas laikā to atgremo. Līdztekus ganību zālei kazu ēdienkartē jābūt sienam, spēkbarībai, piena sūkalām, bietēm, burkāniem un dārza atkritumiem. Sevi ļoti labi attaisnojis barības maisījums, kas sastāv no 40 procentiem kviešu kliju, tikpat rupji samaltu auzu un 20 procentiem rupji samaltu sojas vai saulespuķu raušu vai spraukumu. Kazām vienmēr jātiek pie miežu salmiem, svaigiem koku vai krūmu zariem pavasarī un rudenī, bet ziemā – pie lapu koku slotiņām un skujkoku zariem.
Poļu kazas apēd latvāņus
Jāzeps Sprūžs arī uzsvēra, ka jāattīsta selekcijas darbs un tuvākais kazu audzētāju uzdevums ir panākt, lai no kazas dienā slauktu nevis divus trīs, bet četrus, piecus un sešus kilogramus piena. Tad Latvijas kazkopji jau varētu sākt raudzīties uz kazu paradīzes Francijas pusi, kur gadā no kazas izslauc vidēji no 900 līdz 1000 kilogramiem piena un ražo ap pussimtu kazas siera veidu. Bet nevajag nemaz doties tik tālu, kazkopji veiksmīgi strādā arī Polijā. Tur kazām iekārto speciālas latvāņu plantācijas, līdz ziedēšanai augu pļauj un izbaro kā zaļbarību. «Eh, palaist kaziņas, lai izēd visus Latvijas latvāņus…» grūtsirdīgi nopūtās kāds zemnieks.
Kazas siers – dažādos veidos
Viena rūpe ir saražot produkciju, cita – kā to piedāvāt patērētājiem. Braucot uz «Līcīšiem» pēc piena un siera, saimnieces Mārai jautājušas, kā to izmantot ēdienu gatavošanā. Viņa to atstāj pašu ziņā.
Toties ierosmi kazkopības produkcijas izmantošanai gan sātīgu uzkodu, gan saldu našķu gatavošanā sniedza pensionāre, kulinārijas entuziaste Dzidra Segliņa. Uzkoda «Pensionāru siers» un «Veselīgs gardumiņš» – tie ir tikai daži no piedāvātajiem variantiem, par kuriem semināra dalībnieki savu vērtējumu varēja izteikt aptaujas anketās. Bet semināra noslēgumā Dzidras kundze visiem atgādināja: «Ja sapnī redzat kazu, tas nozīmē, ka jums būs veselība un varēsiet sakrāt naudu.»
