Kaut arī sevi sauc par nozīmīgu vidutāju starp pašvaldībām un valsti, plānošanas reģioniem nav iespēju ietekmēt to lēmumus, savukārt reģiona attīstības plāni beigsies 31. decembrī šogad, pēc trīs mēnešiem vadītāja amatā atzīst Zemgales Plānošanas reģiona izpilddirektors Valdis Veips
– Valsts kontrole pēc plānošanas reģionu revīzijas netieši ieteikusi šīs iestādes likvidēt, bet, ja ministrija tās tomēr saglabā, reģioniem jānosaka konkrētas funkcijas. Kā vērtējat kontroles atzinumus?
Valsts kontroles ziņojums jāņem vērā. Bet, manuprāt, tajā ir dažas neprecizitātes. Ir lietas, kas liecina par robiem normatīvajos aktos, tāpēc kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) jānosaka, kā tālāk reģioniem darboties. Tomēr reģioni noteikti ir nepieciešami. Plašāku rezonansi guva Valsts kontroles atzinums par dotācijām reģionālajiem autopārvadātājiem, pārmetums, kā tiek iztērēti miljoni. Salīdzinot budžetus, šā gada ir par pieciem miljoniem eiro mazāks, lielākoties uz dotāciju rēķina. Zemgalē ir 12 pārvadātāju, to zaudējumu segšanai pagājušajā gadā bija trīsarpus miljoni eiro. Savukārt paša Plānošanas reģiona darbībai tie bija tikai mazliet vairāk par 150 tūkstošiem. Šogad budžetā apstiprināti 1,195 miljoni eiro, kur 150 tūkstoši paredzēti reģiona darba nodrošināšanai, 30 tūkstoši Zemgales reģiona ES struktūrfondu informācijas centram, bet 53 tūkstoši eiro – reģionālas nozīmes sabiedriskā transporta maršrutu plānošanai. Pārējā summa ir piesaistīta ES fondos. Kopumā šā gada budžets ir par kādiem pieciem miljoniem mazāks, jo vēl nav sākti nākamā plānošanas perioda projekti. Pagājušajā gadā bija īstenojami 11 projekti, pašlaik aktuāli vēl pieci.
– Vispirms pastāstiet, ko dara Zemgales Plānošanas reģions. Spriežot pēc nosaukuma, vajadzētu būt tā, ka plānojat visa reģiona izaugsmi.
Jā, tieši tā. Viena no galvenajām funkcijām ir izstrādāt plānošanas dokumentus. Zemgales teritorijas plānojums ir bijušais Dobeles, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Jēkabpils rajons, kopumā 22 pašvaldības, tajā skaitā divas lielās pilsētas – Jelgava un Jēkabpils. Ja skatāmies ģeogrāfiski, viens no tālākajiem punktiem mūsu reģionā ir Atašienes pagasts Krustpils novadā, kas jau praktiski ir Latgale. Saskaņojam arī katras pašvaldības plānošanas dokumentus un attīstības programmas. Atzinumus sniedzam, izstrādājot arī valsts attīstības plānus. Pašlaik ir spēkā Zemgales attīstības programma no 2008. līdz 2014. gadam, sākta jaunās izstrāde.
– Tātad attīstību esat izplānojuši līdz šim gadam? Kas ar Zemgali notiks 2015. gadā?
Tāpēc esam sākuši jaunās programmas izstrādi līdz 2020. gadam.
– Bet šodien vēl nevar zināt, ko Atašienes pagasts darīs nākamgad?
Pašlaik izstrādājam programmu. Papildus tam tiek izstrādātas attīstības stratēģijas. Zemgales teritorijas plānojums ir spēkā līdz 2026. gadam. Arī pie šā dokumenta strādājam, jo to pārveidosim par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam.
– Pastāstiet parastam cilvēkam saprotamā valodā, ko dara reģions. Viens ir – sniedz atzinumus par pašvaldību plāniem. Vai bijis negatīvs atzinums, sakot, ka tur un tur nevajag cūku fermu, bet labāk veikalu?
Ierosinājumi ir doti, pilnībā negatīvu atzinumu gan nav. Mūsu Plānošanas nodaļa ir devusi ieteikumus. Katram reģionam ir sava specifika.
– Kas ir Zemgales specifika?
Esam lauksaimniecības, rūpniecības un mašīnbūves reģions, sevišķi, ja runājam par Jelgavu.
– Bet kāda ir Plānošanas reģiona loma tajā, ka Zemgale ir lauksaimniecības reģions ar vienu mašīnbūves pilsētu centrā?
Lomas tādā ziņā, ka, pateicoties Plānošanas reģionam, Zemgale ir lauksaimniecības reģions, nav. Bet mums tas ir jāņem vērā, domājot par nākotni. Jādomā tāpat kā visā valstī – lai būtu vienmērīgi attīstīta visa teritorija.
– Valsts kontrole saka – novadu izaugsme ir nelīdzsvarota! Atašienes pagasts ir tikpat attīstīts kā Bērzes pagasts pie Dobeles?
Nu, grūti spriest. Pats esmu bijis Atašienes pagastā, jā, tur arī intensīvi attīstās tūrisms un lauksaimniecība. Bet tad jau varam teikt, ka arī valstī ir nelīdzsvarota attīstība. Rīgai tuvākajās pilsētās attīstība ir straujāka nekā tālāk. Par nelīdzsvaroto attīstību ir tā subjektīvi teikts.
– Bet kāda ir Plānošanas reģiona loma vienmērīgajā attīstībā? Kas ir jūsu iestādes panākums?
Kaut vai tas, ka Plānošanas reģionam izstrādātas arī nozaru attīstības programmas, piemēram, mobilitātes plāns, sociālo pakalpojumu attīstības programma, enerģētikas plāns. Darbojas daudz darba grupu, uz kurām sabrauc no visām pašvaldībām un spriež par konkrētām lietām – gan amatniecības attīstību, gan kultūras un citām programmām.
– Ko tas īsti nozīmē? 2019. gadā dziesmusvētki notiks, piemēram, Jēkabpilī?
Tīri tā nav. Sociālais un kultūras darbs notiek katrā pašvaldībā.
– Jā, neredzam, ka Plānošanas reģions būtu sarīkojis kādu kultūras pasākumu. Tā vietā tas dižojas ar tīrītām upju gultnēm. Varētu domāt, ka reģionam ir konkrēti plāni un to īstenošanas termiņš, kurā jāiekļaujas pašvaldībām.
Nē, pašvaldības mēs neuzraugām. Katrai ir savs plānošanas dokuments, bet mēs neesam institūcija, kas pašvaldības kontrolē.
– Minējāt mobilitātes programmu, kas būtībā ir finansiāls atbalsts cilvēkam par to, ka dodas strādāt uz attālu darbavietu. Kāda ir Plānošanas reģiona loma šajā programmā – meklējat bezdarbniekus, kam tā interesētu?
Nē, nemeklējam un arī nemaksājam šo atbalstu. Šo programmu esam tikai saskaņojuši.
– Tad sanāk, ka jūsu iestāde to vien dara kā saskaņo dokumentus. Naudas projektu finansēšanai nav, pietiek tikai pašu darbinieku algošanai, lai viņi saskaņotu pašvaldību dokumentus…
Zemgales reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs strādā ar finansējuma piesaisti, organizējam seminārus. Piemēram, tikko bija seminārs uzņēmējiem, Jēkabpils centrā atnāca vairāk par simts dalībnieku, Jelgavā – ap 70.
– Par ko seminārā interesējās?
Par biznesa plānu rakstīšanu. Cilvēki bija ļoti ieinteresēti, Jēkabpilī pat daļai bija jāatsaka vietas trūkuma dēļ. Ņemot vērā, ka mūsu reģionā nav Centrālās finanšu un līgumu aģentūras filiāles, kur cilvēki varētu interesēties, mūsu centrs ir vajadzīgs.
– Kas no mazā biznesa Zemgalē šogad attīstīsies?
Ceram, ka semināros iegūtā informācija un zināšanas palīdzēs sākt biznesu.
– Parunāsim par teritoriju attīstību. Piemēram, Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) uzskata, ka katrā pagastā vajadzīga sava skola, sporta halle un kultūras nams. Piekrītat?
Ļoti svarīgi, lai izglītības iestādes ir pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Tādā ziņā varētu piekrist, lai gan jāskatās, cik daudz audzēkņu ir šajās mācību iestādēs. Nav jau tikai tas, ka skola ir, tā arī jāuztur, un tas prasa lielus līdzekļus. Bet uzskatu, ka vismaz pirmās sešas klases vajag iespējami tuvu pašiem iedzīvotājiem. Ir pagasti, kur vispār skolu nav un no jauna pašlaik celt nebūtu pareizi. Tas, ka skolēnu skaits samazinās, nav noslēpums. Tāpat skaidrs, ka jāveic skolu optimizācija. Reģionā ir vidusskolas, kur krasi samazinājies skolēnu skaits, tāpēc pašvaldības tās domā reorganizēt par pamatskolām.
– Bet tā būs tikai nosaukuma maiņa. Apkurei aizies tikpat naudas. Ja uzcels sporta zāli vai kultūras namu, skolēni saradīsies?
Ir jāizsver, vai, ceļot sporta zāli tur, kur nav iedzīvotāju, tas atmaksāsies. Ir jāsaprot, ka sporta bāzes un kultūras centri jāuztur. Varbūt katrā mazā pagastā tas neatmaksājas.
– Jūsu kā reģiona loma tajā ir? Jūs iesakāt – necel Vilcē skolu, jo taču redzi, ka tur dzīvo tikai 38 cilvēki un ka viņi nevairosies vien tāpēc, ka redzēs dziedāšanas iespējas kultūras namā ar glītu fasādi!
Šajos jautājumos pašvaldības ar mums nekonsultējas.
– Tad jau sanāk, ka reģions attīstās bez Plānošanas reģiona līdzdalības.
Dokumenti ir, pie tiem pašvaldības turas. Bet nav tā, ka Gailīšu pagasts nāk pie mums un prasa mūsu domas par savu ieceri celt pagastā baseinu.
– Vēl viena funkcija ir reģionālo sabiedriskā transporta maršrutu plānošana. Kā ir saplānots – no Atašienes pagasta cilvēks tiek uz pilsētu iepirkties un tajā pašā dienā, nevis pēc trim, mājās?
25. februārī mūsu Sabiedriskā transporta un autoceļu attīstības nodaļa tikās ar Autotransporta direkciju, seminārā galvenokārt runāja par skolēnu pārvadājumiem nākotnē, jo tos grib iekļaut vienotā maršrutu tīklā. Bija arī pārstāvji no pašvaldībām. Runājot par pašreizējiem maršrutu tīkliem – direkcija mums pat pārmeta, ka Zemgalē nav tik liels maršrutu samazinājums kā, piemēram, Kurzemē, kur 30 procentu ir «noīsināti». Uzskatām, ka par to jāpriecājas – esam cīnījušies, lai to saglabātu, lai Zojas vai Ausmas tante var vienā dienā tikt uz pilsētu un atpakaļ. Par maršrutu optimizāciju aizvien tiek runāts, bet esam izsvēruši – ja cilvēki grib centros nokļūt, tam jābūt iespējamam. Ir vietas, kur izlīdzas ar skolēnu pārvadājumiem, lai gan it kā noteikts, ka skolēnu autobusos citi nedrīkst iekāpt.
– Valsts kontrole saka – nevar izsekot dotāciju finanšu plūsmai. Nav iespējams izkontrolēt tēriņu lietderību, likumību un efektivitāti. Gandrīz vai – pārvadātājs atnāk, prasa miljonu zaudējumu segšanai, un jūs dodat.
Nē, tā nav. Pirmkārt, naudu iedod Satiksmes ministrija pēc tam, kad pārvadātājs iesniedz dokumentus, ko Plānošanas reģionā pārbaudām. Vairākkārt arī braucām pie pārvadātājiem veikt kontroli. Zemgalē turklāt zaudējumi ir vieni no mazākajiem.
– Kāpēc? Jūs varat izkontrolēt, vai pārvadātājs nedrukā biļetes, ka pārvadājis daudz invalīdu, kuru vešana jākompensē?
Nē, to nedarām, jo nav tādas kapacitātes. Mums nodaļā strādā trīs darbinieki, tagad palikuši tikai divi, jo samazinājušies pienākumi – valsts dotāciju dala Autotransporta direkcija, tā vairs neiet caur reģionu. Pašlaik arī nekāda cita sistēma nav izveidota – zaudējumiem dotācijas pārskaita tāpat kā līdz 2014. gada 1. janvārim.
– Ko tad tagad darāt šajā jomā?
Mūsu pārziņā ir sniegt atzinumus par maršrutu plānošanu, pārbaudīt autobusu pieturas, dot vērtējumu par ceļiem.
– Zemgalē šogad ir plānotas izmaiņas maršrutos?
Pašlaik to vēl neesam skatījuši.
– Kā vērtējat autobusu parku tehnisko nodrošinājumu? Jelgavas novadā pasažierus ved ar veciem vācu armijas mersedesiem, trīs cilvēki sēž tajā lielajā autobusā ceļā uz Vilci, bet pēc tam pārvadātājs prasa segt zaudējumus.
Vairāk zinu Bauskas situāciju, tur vietējā kompānija iegādājas arī kādu jaunu autobusu. Par efektivitāti runājot – tāpēc arī skatāmies par tādiem reisiem, kuros brauc maz cilvēku. Tādi nav ekonomiski izdevīgi, tāpēc tiek slēgti.
– Par ES informācijas centriem runājot – ko īsti tie dara? Ir redzami projekti par upju gultņu tīrīšanu, amatniecības centru izveidi, tirdziņu rīkošanu.
Aizvadītajā periodā uz katru valsts piešķirto latu esam piesaistījuši 11 latu no ES projektiem. Lielākoties tie ir infrastruktūras projekti.
– Bet realitātē vienā mazā pagasta upē Jelgavas novada vadītāja vietniece garos gumijas zābakos, smaidot fotogrāfiem, tīra vienu posmu, bet no otra gala nu jau citā projektā strādājat jūs. Kāpēc to darīt divām instancēm?
Tajās programmās, kur mēs piesaistām līdzekļus, startēt var tikai visa reģiona līmenī. Plānošanas reģions ir kā vadošais partneris.
– Bet to jau noteikusi valsts, izveidojot sarežģītu struktūru, kurā uz ES naudu var pretendēt dažādas iestādes. Muzejus, kas pieder pašvaldībām, renovējat gan jūs, gan pašas pašvaldības.
Jā, bet projekts mūsu gadījumā ir lielāks, tajā ir vairāki partneri, var paveikt vairāk. Ir projekti, kuros startē pašvaldības, bet ir tādi, ko īsteno Plānošanas reģions.
– Jūs rādāt izveidotu promenādi pie Dobeles pilsdrupām. Kādēļ pats Dobeles novads nevar īstenot tādu projektu? Jelgava uztaisījusi divas promenādes!
Dobele drīkst startēt, bet šī ir cita programma. Piemēram, amatniecības pārrobežu projektā Dobelē uztaisījām amatnieku māju, videonovērošanu, ar ko izdevies atklāt noziegumus. Bauskā tās pieslēgtas Valsts policijas dežūrdaļā, notiekošajam seko policija. Tagad noslēdzas veiksmīgs projekts par mājtirgiem, piemēram, Viesītes novadā, Rundālē un Pļaviņās izveidoti tādi tirgi vietējo produktu popularizēšanai. Ja startē vairākas pašvaldības kopā, administrācijas izmaksas ir mazākas.
– Bet jūs neredzat, ka Zemgales Plānošanas reģiona uzdevums būtu nevis tīrīt upju gultnes, bet noteikt lielas lietas – kā kurš reģiona punkts attīstīsies. Tikmēr Jelgavas novads var katrā pagastā celt kultūras namus, kamēr jūs rūpēs par vienmērīgu reģiona attīstību Viesītē uztaisāt tikai tirdziņu un vēl iztīrāt kādu grāvi…
Nē, tik vienkārši nav. No 2010. līdz pagājušajam gadam realizēts 41 projekts. Nopietns ir arī pašvaldību attīstības plānu izstrādes darbs, lai tie atbilstu visas Zemgales attīstībai.
– Teicāt, ka Plānošanas reģionam nekāda plāna tālāk nav. Nezināt, ko darīsiet nākamā gada 2. janvārī.
Tā nav. Plānu izstrādājam, darbs ir sākts.
– Līdz šim paveikto esat izanalizējuši?
Tāda analīze būs. Tagad vēl nevaru pateikt, cik daudz no plānotā ir izdarīts.
– Pagājušajā nedēļā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tika solīts stiprināt plānošanas reģionus, piešķirot tiem vairāk līdzekļu un funkciju.
Jā, vispirms bija Valsts kontroles un VARAM ziņojums. Kontrole vairs nebija tik uzstājīga, ka reģioni noteikti jālikvidē. Par papildu finansējumu gan vēl tik sīki netika runāts. Bet nozares ministrs Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība) teica, ka jāstiprina reģionu kapacitāte, jāuzliek papildu funkcijas. Ministrs solīja stingri pieturēties pie tā, kas ir valdības deklarācijā, – stiprināt plānošanas reģionus.
– Ko vajadzētu stiprināt, uzlabot?
Tādas lietas ir, varbūt varētu kādas valsts pārvaldes funkcijas deleģēt, par to visu ir jārunā.
– Jūs neredzat reģionu lomu plašāku? Tā, ka jūs pasakāt – Jelgavā būvēs mašīnas, novadā audzēs kviešus, Viesītē turēs kazas, bet Dobelē rūpēsies par tūrismu? Tad mērķtiecīgi virzītu finansējumu un projektus. Pašlaik katra pašvaldība čubinās par sevi un par vienmērīgu reģionu attīstību var runāt tikai skaistu dokumentu kaudzītēs, jo katrai pašvaldībai ir savas attīstības iespējas.
Uzskatu, ka pirmkārt, lai vienmērīgi attīstītos, jādomā par uzņēmējdarbības attīstību. Pašlaik tiešām ir tā, ka katra pašvaldība pati nosaka, ko un kur būvēs, un Plānošanas reģionam nav tādas ietekmes, lai pateiktu – nē, tur nebūvēsiet. Varbūt tas īsti nav pareizi. Lai gan tik trakas un bezjēdzīgas lietas, kas nav vajadzīgas iedzīvotājiem, pašvaldības neplāno. Ja projekti ir vien tāpēc, ka var dabūt ES naudu, tomēr būtu jādomā, kur to iegulda. Lai vispirms ir plāns un mērķis, bet tikai pēc tam naudas meklēšana.
– Nav tā, ka projektus taisa tikai tāpēc, ka var naudu dabūt?
Negribētu tam piekrist. Mums vispirms jāizstrādā projekti, bet pēc tam jāmeklē nauda, kā tos realizēt. Nevis – parādās nauda, un tad ātri, ātri uztaisīsim projektu. Pašlaik lielākajā daļā pašvaldību tā nav. Politiķiem jau arī jāzina, ko atbildēt sabiedrībai, kas un kādēļ tiek būvēts.
– Ir smuki kultūras nami, uz kuriem nevar tikt neizbraucamo ceļu dēļ.
Ceļu sliktais stāvoklis nav noslēpums. Valsts ceļi turklāt ir sliktāki par pašvaldību apsaimniekotajiem. Ir pašvaldības, kur asfaltētu ceļu faktiski nemaz nav. Esam aicinājuši pašvaldības iesniegt plānus par savu ceļu uzturēšanu un remontiem. Pašlaik ir tā, ka Jēkabpils novads interesējas par ceļu attīstību, ministrija saka, ka Plānošanas reģions par to ir lietas kursā, bet tā nav, tāpēc atbildam – neesam neko tādu saskaņojuši. Valsts programmas diemžēl mainās ik pa gadam. Pašvaldības rēķinās, ka būs ceļš, bet pēc gada izrādās – plānos tā vairs nav. Ja tā būtu, pašvaldības varētu potenciālajiem investoriem teikt, kādu infrastruktūras attīstību plāno.
Plānošanas reģions ir nozīmīgs vidutājs starp centrālo varu un pašvaldībām. Mēs uzklausām visa reģiona viedokli, ko paužam likumu izstrādes vai izmaiņu laikā. Piemēram, tiek izstrādāti grozījumi reģionu attīstības likumā, tāpēc izsakām savu viedokli. Visas pašvaldības jau nesaaicinās uz Saeimas komisijas sēdi izteikties. Tagad skata jautājumu par tā sauktajām degradētajām jeb īpaši atbalstāmajām teritorijām, kuras no likuma izņem. Likumā būs četras citas kategorijas – pierobežas, piejūras un citas teritorijas. ◆
