Notikumi Ukrainā rosinājuši diskusijas par Latvijas drošību, tās bruņoto spēku gatavību aizstāvēt valsti. Katram pilsonim, ja vien to atļauj veselība un nav gadījies būt krimināli sodītam, ir iespēja brīvprātīgi dienēt Zemessardzē. Jelgavas bataljonā gan pagaidām brīvprātīgo pieplūdums nav vērojams, taču vienībai ir mērķis palielināt tās dalībnieku skaitu un stiprināt prasmes.
Pirmie zvērestu deva naktī
Jelgavnieks Aļģimants Burba, viens no Jelgavas bataljona dibinātājiem, atceras trauksmaino 1991. gada 19. augustu, kad Maskavā notika militārs pučs, lai pārņemtu likumīgi ievēlēto varu un atjaunotu padomju impēriju. «Nevarēja zināt, cik ilgi nāksies cīnīties pagrīdes apstākļos. Tādēļ brīvprātīgo kārtības sargu vienībā nolēmām drošākā vietā nogādāt iepriekš nelegāli sadabūtos ieročus, munīciju un sakaru līdzekļus. No štāba pagraba tagadējā Vasarsvētku draudzes namā pārvedu tos uz politiski represētās Onas Jankauskienes māju pilsētas nomalē Ošu ceļā,» atceras Aļģimants. Viņš stāsta, ka saspringtajā laikā dažās konspiratīvās adresēs slēpušies lietuviešu puiši, kas bija dezertējuši no padomju armijas.
Pirmie Jelgavas zemessargi zvērestu devuši kādā augusta naktī. Aļģimants Burba atminas, ka starp viņiem bijuši brāļi Ildefons un Fēlikss Jaseni un Juris Leitis. Nodibinoties bataljonam, vismaz tā vadībai ieroči bijuši sagādāti.
Pulveri turēt sausu
Jau vairāk nekā divdesmit gadu dzīve Latvijā rit salīdzinoši mierīgi. Jelgavas zemessargu bataljonā notiek gatavošanās kārtējām mācībām. Zemessargi uztur bataljona bāzi, kurā glabājas ieroči, munīcija un aprīkojums. Bataljona komandieris Ilmārs Džeņevs spriež: «Gan Ukrainā notiekošais, gan arī citi konflikti liecina, ka Zemessardzei ir jāpastāv. Kas tad cits savu valsti aizstāves, ja ne tās pilsoņi! Jā, mums ir profesionāla armija – trīs bataljoni. Bet tā ir tikai saujiņa karavīru, salīdzinot ar to, ko spēj mobilizēt Zemessardze.» Jelgavas bataljona sastāvā pašlaik ir 386 zemessargi. Komandieris plāno, ka to skaitam vajadzētu augt līdz četrarpus simtiem. Pārskatot dokumentus, atklājas, ka starp jaunpienākušajiem ir agrākie jaunsargi, trīs skolotāji, inženieri, ierēdņi, atslēdznieki, menedžeri un arī viens matrozis. Ilmārs Džeņevs skaidro, ka Zemessardzes vadība cenšas elastīgi pielāgoties katra zemessarga iespējām. «Cits dienestam var veltīt vienu dienu gadā, cits divdesmit, bet viņi visi mums ir svarīgi,» viņš uzsver. Gan mācības, gan dienesta uzdevumu veikšanu valsts zemessargiem apmaksā, rēķinot vidēji 20 eiro dienā, taču ne vairāk kā 30 dienu gadā.
Salāgojot ar citām rūpēm
«Nav tāda darba, ko mājās nevarētu atlikt,» smejot saka trīsdesmitgadnieks zemessargu snaiperu nodaļas komandieris Gundars Sakne. Nopietni viņš piebilst, ka svarīgos gadījumos, protams, ģimene un profesionālie pienākumi ceļu būvniecībā viņam ir pirmajā vietā. Tomēr jau četrpadsmito gadu viņš atrod laiku Zemessardzei, kas ir viņa galvenais brīvā laika pavadīšanas veids, kam vidēji tiek veltīta viena nedēļas nogale mēnesī.
Gundars izmācījies sakarnieku kursos, pabeidzis glābēju kursus, kuros iegūta motorlaivas vadītāja apliecība. Vēl obligātajā dienestā Sardzes pulkā, apsargājot Jelgavas cietumu, Gundars daudz trenējās un guva panākumus sacensībās militārajā tuvcīņā.
Viņš ar prieku atceras to laiku, kad Zemessardze vairāk sadarbojās ar policiju, rūpējoties par sabiedrisko kārtību. «Agrāk, ja formā gāji pa ielu, plenči pierāvās, zināja, ka var dabūt sodu. Tagad nekāda reakcijas, drīzāk pienāks un kaut ko teiks,» stāsta Gundars. Reiz zemessarga gaitu sākumā viņam kopā ar nodaļas biedriem izdevies aiztrenkt malumedniekus, kuri šaudījušies mežā netālu no vecāku mājām. Mūkot bēgļi pametuši savus neatļautos medību rīkus.
Jaunības maksimālisms nav gaisis
Kaprālis Juris Ozols jaunības maksimālismu min kā iemeslu, kāpēc viņš jau kopš 1994. gada ir zemessargu rindās. Būdams pilngadīgs Smiltenes Lauksaimniecības tehnikuma izlaiduma klases audzēknis, viņš arī brauca dežurēt 1991. gada janvāra barikādēs. Juris piebilst, ka Zemessardzē varbūt ir tāpēc, ka ģimene viņu atbalsta un novērtē. Domājot par Ukrainu, Juris netic, ka divas brāļu tautas – krievi un ukraiņi – varētu karot. Taču tautas sacelšanās pret tiem, kuri nesamērīgi piesavinājušies kopējo labumu liek padomāt, ka arī Latvijā tauta un valdošie politiķi dzīvo dažādos apstākļos. Zemessardze, viņaprāt, divdesmit gados ir ievērojami attīstījusies. 2002. gada vasarā Jurim Ozolam bija iespēja piedalīties mācībās ASV, kur gadījies pat izmēģināt cīņu ar tanku. Amerikāņi toreiz smējuši, ka ar latviešiem negribētu vis karot.
Uz Zemessardzi atved mātes mīlestība
Dainu Krastiņu uz Zemessardzi atveda mātes mīlestība. 1998. gadā viņas dēlam Artim apritēja astoņpadsmit. Ozolnieku vidusskolā pie skolotāja Vladislava Stafecka pabeidzis jaunsargu mācības, puisis iestājās Zemessardzē. «Tolaik tik daudz kā tagad Zemessardzē sieviešu nebija, bet mani pieņēma,» atceras Daina, pēc profesijas pavāre. Tā lieti noderējusi arī zemessargos. «Vai tev no sprādzieniem nav bail?» mātei jautājusi meita Sandra, kas reiz uz jaunsargu mācībām bija paņemta līdzi. Vēlāk Daina pārgāja strādāt Pašvaldības policijā. Šis darbs, kas ir pielīdzināms dienestam, ierobežo viņas darbību Zemessardzē. Taču viņa jaunsargos aicina mazdēlu Kasparu, jo ģimenes tradīcija ir jāturpina. ◆
Latvijas Republikas Zemessardze
◆ Dibināta Rīgā 1991. gada
23. augustā. Zemessardzes komandiera pavēle par Jelgavas bataljona dibināšanu izdota 27. augustā. Pirmais komandieris – Ildefons Jasens. Līdz 1991. gada beigām izveidojas piecas rotas pilsētā, pa vienai Cenu, Ozolnieku, Svētes un Vircavas pagastā.
◆ Zaļenieku, Sidrabenes, Valgundes, Lielplatones, Vilces, Glūdas, Sesavas un Platones pagastā, kā arī Kalnciemā un Mežciemā izveidojas pa vienam zemessargu vadam.
◆ 1992. gada 22. jūlijā notiek pirmās rotu komandieru mācības.
◆ Pašlaik Jelgavas Zemessardzes 52. Kājnieku bataljonā ir 386 zemessargi: 89 vecumā līdz 25 gadiem, 159 – no 25 līdz 35 gadiem, 140 – no 35 līdz 60 gadiem. Bataljonu vada 12 profesionālā dienesta karavīri.
Zemessargu skaits
1991. gadā ap 17 000
2000. gadā ap 14 300
2010. gadā ap 10 600 (kopā ar Zemessardzes veterāniem)
2014. gadā 7836 un 830 Zemessardzes veterāni, kuru vecums pārsniedz 60 gadu
