Ko Latvija var sagaidīt no Grieķijas prezidentūras Eiropas Savienībā? Prioritāšu tikpat daudz, cik grieķu salātos sastāvdaļu, bet kas var būt tā visvajadzīgākā Latvijai?
Ko Latvija var sagaidīt no Grieķijas prezidentūras Eiropas Savienībā? Prioritāšu tikpat daudz, cik grieķu salātos sastāvdaļu, bet kas var būt tā visvajadzīgākā Latvijai?
Grieķi cer ieiet vēsturē kā ES nākotnes veidotāji
Tikpat simbolisku, cik 2004. gada olimpiskās spēles, grieķi vēlas padarīt savu valdīšanas pusgadu ES augstākajā likumdevējā Eiropadomē. Grieķija ir tā vieta, no kuras cēlies vārds Eiropa, un uz šolaiku divu eiro monētas Grieķijas varianta ir attēlota aina no Spartas mozaīkas ar princesi Eiropu, kuru, pārvērties par vērsi, nolaupa Zevs.
Grieķija par savas ceturtās prezidentūras vadmotīvu ir izvirzījusi saukli «Mūsu Eiropa – kopīga nākotne ar kopīgām vērtībām». Tās premjerministrs Kostas Simitis, sākot prezidentūru, 14. janvārī iepazīstināja Eiropas Parlamentu ar prezidentūras prioritātēm. Tās būs ES paplašināšanās procesa turpināšana, ekonomikas atjaunotne, imigrācijas un ārējās robežas kontroles jautājumi, politiskās stabilitātes veicināšana, kā arī ES attiecības ar Balkānu valstīm un Krieviju.
Grieķijas prezidentūras noslēguma posmā 20. jūnijā Saloniku ES Padomes sanāksmē Konventa prezidents Valērijs Žiskārs Destēns iesniegs noslēguma dokumentu, kas varētu paredzēt līdzšinējo četru ES pamatlīgumu apvienošanu vienā un to vienkāršošanu, kā arī institūciju uzbūves reformas, kas nepieciešamas pēc ES paplašināšanas. Grieķija, protams, grib panākt, lai tās prezidentūras laikā tiktu sagatavots ES konstitūcijas projekts.
Kaut arī paplašināšanās ir prioritāšu augšgalā, tomēr pirmās apmeklētās ir nevis uzņemamās kandidātvalstis, bet tuvie kaimiņi, kas Grieķiju ģeogrāfiski atdala no ES, – Balkānu valstis Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Maķedonija, Serbija un Albānija. Galvenā vēsts, ko viņiem nes Grieķijas ārlietu ministrs Georgs Papandreu kā ES Ministru padomes pārstāvis, ir cerības tikt uzņemtiem nākamajiem pēc Bulgārijas un Rumānijas. Tāpēc jāapzinās, ka Latvija šā pusgada laikā netiks kaut kā īpaši izdalīta. Mums vissvarīgākais Grieķijas prezidentūras laikā nenoliedzami ir 16. aprīlī Atēnās kopā ar pārējām deviņām kandidātvalstīm parakstīt plānoto Iestāšanās līgumu.
Grieķija Latvijā ir maza
Pēc Ārlietu ministrijas sniegtās informācijas, Latvijas un Grieķijas ekonomiskā sadarbība ir neliela – mēs viņiem mazliet kokus un minerālmēslus, viņi mums – trīsarpusreiz (par septiņiem miljoniem eiro) vairāk pārtiku.
Arī Grieķijas investīciju apjoms Latvijā ir ļoti mazs – ap pusmiljons ASV dolāru (pēc Uzņēmumu reģistra datiem). Latvijā reģistrēts vienpadsmit Grieķijas – Latvijas kopuzņēmumu.
Mūsu valstī dzīvo apmēram 400 grieķu izcelsmes iedzīvotāju. Visvairāk šīs tautības pārstāvju mīt Rēzeknē un Daugavpilī, kā arī Rīgā un Jelgavā. 1999. gadā Latvijas grieķu kopiena izveidoja savu organizāciju «Patrida», un tās vadītājs ir Odisejs Kostanda.
Sadarbība, gan Valsts prezidentes vizītes skubināta, gan ES koptirgus veicināta, pamazām paplašinās. Grieķijas pārstāvji vairākkārt apliecinājuši, ka ir pieņemts lēmums par Grieķijas vēstniecības atvēršanu Rīgā un Viļņā tuvākajā laikā.
Latvija labprāt izvērstu grieķu valodas apmācību gan Latvijas grieķu kopienas pārstāvjiem, gan tiem mūsu studentiem, kas vēlas to apgūt. Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē 2000. gadā tika izveidots Hellēnistikas centrs, kas gan organizē mūsdienu grieķu valodas kursus, gan piedāvā iespējas studēt grieķu valodu Atēnu Universitātē.
