No 393 latiem uz 12,3 tūkstošiem un no 492 latiem līdz 11,6 tūkstošiem – lūk, divi piemēri, kā daži īpašnieki iecerējuši palielināt gada nomas maksu zemei zem daudzdzīvokļu namiem Jelgavā, Pērnavas ielā. Ja par attiecīgajām summām tiktu noslēgta vienošanās, šo māju iedzīvotājiem dramatiski palielinātos maksājumi, turklāt «starta šāvienu» tādai iespējai devusi valsts augstākā tiesu instance.
Brīvas rokas cenas noteikšanā zemes īpašniekiem nodrošinājis Satversmes tiesas (ST) spriedums, saskaņā ar kuru no 1. novembra atcelti līdzšinējie gada nomas maksas «griesti» – pieci procenti zemesgabala kadastrālās vērtības. ST secinājusi, ka apstrīdētās normas, kas paredz minēto ierobežojumu, ir neatbilstošas samērīguma principam. Vai tas nozīmē, ka tagad daudzdzīvokļu «kastīšu» dzīvokļu īpašnieki būs pilnībā pakļauti zemes īpašnieku diktātam?Likumu iecerēts grozītSituācija gan nav tik vienkārša. Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Jānis Pleps skaidro – ja īpašnieks par zemes nomu pieprasa maksu, kam iedzīvotāji nepiekrīt, atliek uzticēt šo strīdu tiesai, kuras ziņā arī būs noteikt, cik pamatota ir zemesgabala īpašnieka vēlme pēc noteiktas naudas summas un cik atspēkojoši būs pretējās puses argumenti. Taču, pēc jurista domām, daudzi īpašnieki varētu paļauties uz to, ka iedzīvotāji ir neaktīvi aizstāvēt savas tiesības un gatavi apmaksāt teju jebkādu rēķinu, lai tikai nebūtu jāstaigā pa tiesām.Patlaban Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā iesniegti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās», kas paredz jaunu ierobežojumu, tikai līdzšinējo piecu procentu vietā pilnu nomas maksas summu veidos aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis un nomas maksa, kas nepārsniedz sešus procentus gadā no zemes kadastrālās vērtības. Turklāt nomas maksa 2009. un 2010. gadā nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto vairāk nekā par 50 procentiem.J.Pleps spriež, ka arī šāds ierosinājums var kļūt par iemeslu jauniem zemes īpašnieku gājieniem uz Satversmes tiesu, un ministrijas priekšlikumus varētu vērtēt kā mēģinājumu ierobežojumu noteikt mazliet «elastīgāku». Pagaidām par galīgo likuma redakciju spriest pāragri, jo vēl nav zināms, kādi priekšlikumi tiks iesniegti likumprojekta izskatīšanas gaitā.Risinājums – zemes izpirkšana?«Manuprāt, savulaik nevajadzēja atjaunot īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas daudzdzīvokļu mājas,» eksperts spriež, ka labāk būtu bijis īpašniekiem vai viņu mantiniekiem izmaksāt kompensācijas vai piešķirt līdzvērtīgus zemesgabalus, piebilstot, ka apbūvētas zemes īpašniekiem jārēķinās – ar to nevarēs rīkoties tā kā ar vienkāršu zemesgabalu.«Ja valsts kļūdās pirmajā solī, katrs nākamais izmaksā aizvien dārgāk,» akcentē juridiskais padomnieks. Tagad teorētiski iespējamais risinājums varētu būt zemes atpirkšana, ko darītu vai nu paši iedzīvotāji, vai arī pašvaldība, ja vien īpašnieki piekristu to pārdot, taču šādu iespēju pilnībā nepieļauj vietvaras finansiālās iespējas.«Jelgavas pašvaldības pašreizējā budžeta situācija neļauj pat apsvērt iespēju atvēlēt finanšu līdzekļus privātās zemes iegādei,» akcentē pilsētas mērs Andris Rāviņš. Pašvaldībai nav arī juridisku instrumentu, kas ļautu ietekmēt privātās zemes nomas maksas, un atliek cerēt uz zemes īpašnieku veselo saprātu, viņu izpratni par iedzīvotāju maksātspēju un situāciju valstī, norāda pilsētas vadība.Pastāv arī iespēja zemi atsavināt bez atlīdzības sabiedrības interesēs, taču J.Pleps uzsver, ka vispirms nepieciešams izvērtēt katru gadījumu.
