Gripa ir viena no vecākajām, biežāk sastopamākajām un diemžēl visvairāk nāvi izraisošajām infekcijas slimībām.
Gripa ir viena no vecākajām, biežāk sastopamākajām un diemžēl visvairāk nāvi izraisošajām infekcijas slimībām. Tā ir akūta respiratora (elpceļu) infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir vīruss un kurai raksturīga izteikta organisma saindēšanās ar tā toksīniem un augšējo elpošanas ceļu (īpaši trahejas) iekaisuma klīnika. Vīruss ir mainīgs, tādēļ pēc pārslimotas gripas imunitāte ir noturīga tikai pret attiecīgo gripas apakštipu. Mainības rezultātā attīstās cits variants un jauna epidēmija.
Kā gripa noris
Izplatītākā – A tipa – gripa parasti sākas pēkšņi, divās trīs nedēļās ir kulminācija, un slimība pāriet divu trīs mēnešu laikā. Parasti to pārslimo 20 – 50 procenti iedzīvotāju. Latvijā 2000. gadā ar gripu sasirga ap 65 000 cilvēku.
Infekcijas avots ir slims cilvēks, kas inficē apkārtējos gaisa pilienu ceļā. Sasirgušais vairāk bīstams tieši pirmajās dienās, pēc piecām dienām slimnieks praktiski nav lipīgs. Vīrusa iedarbība uz augšējiem elpošanas ceļiem, asinsvadiem un nervu sistēmu nosaka gripai raksturīgo klīnisko ainu: straujš sākums ar 38,5 – 40 grādu temperatūru un vairāk, locītavu un muskuļu sāpēm, sausu, rejošu klepu, nepatīkamu, dedzinošu sajūtu aiz krūšu kaula, sejas piesarkšanu, izteiktu nespēku, kas var saglabāties pat pusgadu pēc izveseļošanās, sliktu dūšu, vemšanu, galvassāpēm, bailēm no gaismas, uzbudinājumu. Biežākā komplikācija – plaušu karsonis.
Kā izsargāties
Visu epidēmijas laiku ieteicams pa vienai tabletei no rīta lietot remantadīnu (remantadīna hidrohlorīds). Pirmkārt, tas jādzer personām, kas vakcinējas gripas epidēmijas laikā (divas nedēļas līdz pēcvakcinācijas antivielu izveidei), otrkārt, personām, kurām ir augsts saslimšanas risks, bet kuras kaut kādu iemeslu dēļ nav vakcinējušās, vai zināms, ka pēc vakcinācijas nav izveidojies pietiekams antivielu līmenis. Remantadīnu nav ieteicams lietot maziem bērniem, grūtniecēm, hroniskiem aknu un nieru slimniekiem.
Kā vēl aizsargāties? Var pilināt degunā leikocitāro interferonu, lietot homeopātiskus līdzekļus. Galvenais profilaktiskais veids – vakcinācija, kas uzskatāma par ērtāko, drošāko un vienkāršāko profilaktisko līdzekli.
Ko darīt, ja esat saslimis?
Tā kā ar līdzīgiem simptomiem var noritēt vairākas citas bīstamas slimības, precīzu diagnozi noteiks un optimālu ārstēšanu ieteiks tikai ārsts. Tā apmeklējums vai izsaukums uz mājām, iespējams, pasargās no lielākām nepatikšanām.
Ja tomēr kāda iemesla dēļ nevarat ārstu uzreiz apmeklēt, jāatceras, ka gripas slimniekam jāievēro gultas režīms, jālieto daudz šķidruma – līdz trim litriem diennaktī –, nepieciešams C vitamīns lielās devās. Nevajag par katru cenu pazemināt temperatūru, jo paaugstinātas temperatūras gadījumā organismā izstrādājas endogēnais interferons – viela, kas palīdz tam pašam cīnīties ar infekciju. Ja paaugstināta temperatūra ir grūti panesama, var lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.
