Spēkā stājušies grozījumi Komercķīlas likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz ieķīlājamiem komercķīlas priekšmetiem.
Spēkā stājušies grozījumi Komercķīlas likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā uz
ieķīlājamiem komercķīlas priekšmetiem.
Likuma izmaiņas noteic, ka turpmāk Uzņēmumu reģistrā (UR) kā komercķīlu varēs reģistrēt arī mazizmēra kuģošanas līdzekļus (airu laivas, motorlaivas, kuterus un ūdens motociklus). Līdz šim fiziskām personām šāda iespēja bija liegta, savukārt juridiskās personas šos priekšmetus varēja ieķīlāt, tikai norādot kā pamatlīdzekļus. Minētā norma saskaņota ar Ceļu satiksmes likumu, kas paredz, ka mazizmēra kuģošanas līdzekļus reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcija.
Grozījumos arī noteikts, ka UR turpmāk kā komercķīlas priekšmetus vairs nereģistrēs finanšu līdzekļus (naudas noguldījumus bankā), to darīs tās finanšu iestādes, kur atrodas attiecīgais noguldījums, kā arī finanšu instrumentus (publiskā apgrozībā esošus vērtspapīrus). To veiks tās finanšu iestādes, kuru pārziņā ir vērtspapīri. Līdz 25. maijam UR komercķīlu reģistrā reģistrētajiem finanšu līdzekļiem un instrumentiem komercķīlas paliek spēkā līdz to dzēšanai. Kā skaidro UR Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvis Mārtiņš Lācis, grozījumi veikti, lai saskaņotu Komercķīlas likumu ar attiecīgajām Finanšu nodrošinājuma likuma normām. Papildus veiktas arī attiecīgas izmaiņas komercķīlu reģistrācijas pieteikumu veidlapās. Sīkāka informācija par komercķīlu reģistrācijas nosacījumiem pieejama UR mājas lapā (www.ur.gov.lv).
UR atgādina, ka tas komercķīlu reģistrāciju sāka 1998. gada martā. Šajā laikā saņemti 93 200 komercķīlu reģistrācijas pieteikumu, no tiem spēkā ir 61 500. Kopējā līdz šim reģistrēto komercķīlu maksimālā prasījumu summa bijusi 20 miljardi 516 miljoni latu, no tām vēl joprojām ir spēkā komercķīlas ar kopējo prasījumu summu 9 miljardu 888 miljonu latu apmērā.
Septiņu gadu laikā visvairāk komercķīlu devēju – 15 014 – bijis Rīgā. Otrs aktīvākais reģions ir Liepājas pilsēta un rajons – 1398 komercķīlu devēju, bet trešajā vietā – Jelgavas pilsēta un rajons (1120 komercķīlu devēju), liecina UR datu bāzes apkalpojošās SIA “Lursoft” statistika.
***
Komercķīlu devēju skaits Latvijas rajonos
(ieskaitot pilsētas)
Rīga – 15 014
Liepāja – 1398
Jelgava – 1120
Cēsis – 1056
Valmiera – 1000
Ogre – 890
Saldus – 889
Ventspils – 827
Daugavpils – 813
Bauska – 804
Tukums – 768
Jēkabpils – 630
Kuldīga – 630
Talsi – 616
Aizkraukle – 608
Madona – 587
Limbaži – 579
Gulbene – 501
Dobele – 498
Valka – 498
Rēzekne – 418
Preiļi – 390
Alūksne – 342
Balvi – 241
Krāslava – 178
Ludza – 125
