Līdz tam visi četri vienā mierā piekopa katrs sev ierasto nodarbošanos.
Līdz tam visi četri vienā mierā piekopa katrs sev ierasto nodarbošanos. Rūdis savējo mēdz dēvēt par tautas ķirurģiju, jo viņa izmantotie instrumenti ir tradicionāli un veci kā pasaule: «šmirģelis», cirvis, motorzāģis un tamlīdzīgas saimniecībā un sāpju mazināšanā noderīgas lietas. Zazists ņemas ar motoriem un ziedojies kosmosa izpētei (viņa sarkanais «kuģis» «Audi 80» vēlāk mira dregreisa dalībnieka cienīgā nāvē).
Līdzšinējās aizraušanās viņi nav pametuši (Garais turpina dzert alu, Liepa – audzināt skolotājus). Taču 2001. gada sākumā šīm nodarbēm pievienojās vēl viena – pankroka grupas ideja –, kas divas nedēļas pēc pirmā mēģinājuma visiem četriem lika kopīgi kāpt uz skatuves Latvijas «underground» vēsturnieka un nopelniem bagātā kultūras darba organizatora Dambja rīkotajā neaizmirstamajā koncertā «Par zirgiem» Rīgas klubā «Saksofons» un raut vaļā pirmos gabalus par to, kāpēc vajadzīgi skolotāji, un ķildīgajiem brāļiem, kas noliek pie vietas visu Latviju.
Skaņa, kurā tas viss ietērpts, lielākoties ir smagnēji vienkārša kā dalībnieku sākotnējais priekšstats par pankroka spēlēšanu un aizrautīga kā grupu kopā saturošais nemitīgās darbošanās impulss (kā piekrīt grupas tagadējais piektais dalībnieks Herbe, pagājušajā gadā novērotās izaugsmes cēlonis, kas liek domāt par jaunu programmu un uz mēģinājumiem pulcē vismaz pāris reižu nedēļā).
Piekto «pirkstu» «Dūre» pieaudzēja pagājušā gada vasaras beigās, kad vokālists (un kaislīgs basketbolists) Liepa nespēja izbēgt no vasaras sporta nometnes, lai piedalītos koncertā klubā «Zabadaks» Kuldīgā. Kā veltījums šim notikumam radās dziesma «Baltie nav basketbols», kuru, tiesa gan, biežās pārprašanas dēļ grupa vairs nespēlē (nekā rasistiska dziesmā nudien nav, bet mīļā miera labad turpmāk to varēs dzirdēt tikai ar mainītiem vārdiem). Herbe palika un kļuva par «rīkli» (Liepas vokāla skarbāko «alter ego»).
No kādas vēstures grāmatas aizgūtais nosaukums sākotnēji neko īpašu neesot nozīmējis – tas gluži vienkārši raisījis «labas asociācijas ar lielu grupu kā tanks, kas nebaidās parādīt raksturu un virzās uz priekšu, lai arī kādi vēji pūš.»
Pēc Herbes vārdiem, no pārējām Latvijas panku grupām viņi atšķiroties ar divām lietām: pirmā – kurss uz atbilstību pašu atklātai īpašai «latviešu «punk»» izpratnei; otrā – auditorija: lielai tās daļai «Tanku dūre» sniegusi pirmo pankroka klausīšanās pieredzi, un atsaucība liecinot, ka interese kļūst noturīga.
***
NOSAUKUMS
TANKU DŪRE
DZIMŠANAS GADS
2001.
STILS
pankroks
SASTĀVS
Rūdis – ģitāra;
Garais – basģitāra;
Liepa – balss;
Herbe – balss;
Zazists – bungas.
