Kaut arī vēl daudzviet jūtamas krīzes laika grūtības, Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Jelgavā un tās apkārtnē šogad un pērn dibināti desmitiem uzņēmumu. Apņēmīgi cilvēki sāk «savu lietu» un dod darbu citiem.
Gaisa filtru šūšanas ražotne «Emburgas filtri» un Jelgavas ēdnīca un ģimenes kafejnīca «Hercogs» izveidotas pagājušajā gadā. Abi uzņēmumi sekmīgi turpina attīstīties. Ar ventilācijas sistēmām inženieris jelgavnieks Leonīds Mileškins nodarbojies visu dzīvi. Agrāk zivju pārstādes rūpnīcā «Kaija», bet vēlāk Somijas un Latvijas kopuzņēmumā «Eagle Filters». Viņš stāsta, ka 2009. gadā, saasinoties finanšu problēmām, somu mātes uzņēmums draudzīgi ieteicis Latvijas partneriem atdalīties un veidot patstāvīgu uzņēmumu. Tā arī radās «Emburgas filtri». Mājvietu firma atrada Emburgā agrākajā Jelgavas patērētāju biedrības veikalā, kas vairāk nekā desmit gadu bija stāvējis tukšs. Strādā ražotājiem, lielveikaliem, bankaiSavu produkciju uzņēmums piegādā farmaceitiskajai rūpnīcai «Grindex», lielveikalu, tīkliem un citiem klientiem pārsvarā vietējā tirgū. Septembrī, uzvarot konkursā, «Emburgas filtri» savam klientu lokam pievienoja arī Latvijas Banku. Filtru salikšanas operatores Emburgas iedzīvotājas Svetlana Bižāne un Oksana Tarabanova teic, ka darbs «Emburgas filtros», kas pagaidām ir tikai četras stundas dienā, viņas tīri labi apmierina. Ļoti svarīgi, ka ražotne esot tuvu mājām un bērnudārzam. Abas pirms tam strādājušas Jelgavā, Svetlana – lielveikalā, bet Oksana – par biroja administratori. Uzņēmējs L.Mileškins teic, ka krīzes laikā pieprasījums pēc ventilācijas filtriem bija ievērojami krities, taču pēdējā laikā vērojama augoša tendence. Tādēļ viņš cer, ka izdosies ražotni Emburgā palielināt. Vecā veikala telpas to atļaujot. Savukārt produkcijas noieta tirgi varētu plašāk pavērties kaimiņvalstīs. Divkārtīgs pieaugumsKad pērn decembrī Jelgavas centrā, Krišjāņa Barona ielas 3. namā, agrākajās mēbeļu veikala telpās dobelnieki Andris Rūmītis kopā ar Māri Neimani atvēra ēdnīcu un kafejnīcu «Hercogs», uzņēmuma komandā strādāja septiņi darbinieki. Pirmajos divos mēnešos dienā apkalpots ap pusotra simta klientu. Gada laikā, kā stāsta A.Rūmītis, gan darbinieku, gan klientu skaits audzis apmēram divas reizes. Lielākais ēdāju pieplūdums ēdnīcā ir starp pulksten 12 un 13. Tad gadoties, ka pie zupas dalīšanas ķeras arī pats uzņēmuma īpašnieks Andris. Šefpavāra loma, ko viņš pildīja pirms uzņēmējdarbības, viņam ir labi pazīstama. Rindas «Hercogā» nemēdzot būt ilgākas par desmit minūtēm, jo pusdienas ir kompleksas – katram klientam kasē izsit tikai vienu čeku. Tomēr, maksājot šo vienu cenu, kā lepojas A.Rūmītis, pastāv izvēles iespējas starp divām zupām, septiņiem otrajiem, četriem salātiem, četrām piedevām un trim četriem dzērieniem. Turklāt no pulksten 13 līdz 16 pusdienu cena par 10 santīmiem stundā krīt. Tas esot domāts, lai klientu plūsmu padarītu vienmērīgāku. Nama iedzīvotājiem nav pretenziju Darbdienās kafejnīcas pusē salīdzinājumā ar ēdnīcu apmeklētāju ir krietni mazāk. Taču «Hercogs» nedēļā sešas septiņas reizes klājot galdu kolektīviem godiem. Jaukākie ir bērnu rīti, diemžēl vairumā tie ir bēru mielasti. Kur meklēt «Hercoga» veiksmes stāsta atminējumu? A.Rūmītis teic, ka tā pamatā ir apsvērums, ka krīzes laikā jāattīsta bizness, kas dod nelielu, taču stabilu peļņu. Kredītus «Hercogs» nav ņēmis. K.Barona ielas 3. nama iedzīvotāja Ausma Zvīgule, kura savulaik iebilda pret «Hercoga» vasaras kafejnīcas izveidošanu, teic, ka mājas iedzīvotāji ar kafejnīcu un ēdnīcu sadzīvojot tīri labi. Dažas paskaļās ballītes un atsevišķie pīpētāji zem logiem neesot pretenziju vērti.
