Vai tūkstoš latu alga pēc nodokļu nomaksas ir daudz vai maz? Un astoņi simti vai sešsimt? Daļa droši vien atbildētu, ka tas ir daudz, bet daudzi arī pateiktu – tas atkarīgs no veicamā, darba efektivitātes un virknes citu faktoru. Tostarp no tā, vai algu maksā uzņēmums, kas pats pelna, vai regulāri izdīc dotācijās no nodokļu maksātāju sagrabinātā pašvaldības budžeta. Minētie cipari ir vidējās vietējo kapitālsabiedrību vadītāju algas. Piemēram, Jelgavas novada pašvaldības uzņēmuma vadītāja, kuras pienākums kūrēt visu novada komunālo saimniecību, saņem par pāris simtiem mazāk nekā kolēģi Jelgavā, kur katram uzticēts pa šaurai nozarei. Dažiem algas ir lielākas nekā mēriem, kas ir pašvaldības kapitāla daļu turētāji uzņēmumos un sanāk darba devēji firmu vadītājiem. Valdības atļauja pašvaldību uzņēmējiem maksāt vairāk ir akceptējams solis, tomēr skaitīt naudu svešos makos, kur to tomēr daļēji iebirdina arī nodokļu maksātāji, būtu jēdzīgāk, ja varētu redzēt arī kapitālsabiedrību darba uzdevumu un paveiktā efektivitāti. Valsts kontrole vai katrā revīzijā skandina, ka vispirms jāizvirza mērķi un termiņš, kādā tos realizēt. Pēc tam var secināt, cik kurš efektīvi strādā. Pašlaik izskatās, ka kontrabandas pārpildītā un noplukušā tirgū var pelnīt vairāk nekā strauji augošā daudznozaru uzņēmumā, lai gan abi pieder pašvaldībām. Bet pasažieru pārvadāšanas vai mājokļu apsaimniekošanas uzņēmumā algas ne par mata tiesu nemainās no tā, kāda ir kapitālsabiedrības peļņa, cik tur iepludināts pašvaldības dotāciju, galu galā – kāda ir klientu apmierinātība. Ačgārni sanāk, ka zaļā gaisma algu celšanai ieslēgta vispirms, tomēr atbildīgajām ministrijām steigšus būtu jāvirza izmaiņas normatīvos, nosakot stingrākas kapitālsabiedrību darba izmērīšanas metodes. Tāpat būtu pienācis laiks, ka pašvaldības uzņēmumu vadībā tiek profesionāļi, kas atrasti atklātā konkursā, nevis zoodārzā vai tuvāko paziņu lokā.
