Stabilākā paju sabiedrība Jelgavas rajonā un lielākais darba devējs Platones pagastā ir paju sabiedrība «Lielvircava», kas līdz šim ir spējusi uzturēt visas bijušā kolhoza «Sarkanā zvaigzne» ražotnes.
Stabilākā paju sabiedrība Jelgavas rajonā un lielākais darba devējs Platones pagastā ir
paju sabiedrība «Lielvircava», kas līdz šim ir spējusi uzturēt visas bijušā kolhoza «Sarkanā zvaigzne» ražotnes.
«Lielvircava» apsaimnieko ap 2200 hektāru zemes. Galvenokārt tā audzē graudaugus (1200 hektāru), cukurbietes (paju sabiedrībā izaudzē divus procentus no visām Latvijas cukurbietēm), tur 300 slaucamu govju un 2000 cūku.
Jāprot izvairīties no belzieniem
Valdes priekšsēdētājs Andris Tauriņš stāsta, ka šajos laikos visvairāk ir jāuzmanās no iespējamiem «dūrieniem mugurā».
– Lauksaimnieks nevar būt drošs par to, kurš no saimniekošanas veidiem kļūs nerentabls. Mēs ik pa laikam saņemam belzienus, kam iepriekš sagatavoties ir grūti, – tā Andris Tauriņš.
Agrāk normāli varēja dzīvot, audzējot graudus un cukurbietes, arī cūkkopība devusi savu daļu ienākumu. Taču pēdējā laikā situācija krietni mainījusies.
– Agrāk par graudu tonnu varēja saņemt līdz simts latu, bet nu – tikai ap sešdesmit, par piena litru mums maksāja pat 13 santīmu, tagad labākajā gadījumā saņemam deviņus, cūkas dzīvsvarā pieņēma par 85 santīmiem kilogramā, tagad cena noslīdējusi līdz 38. Tā vairs nevar dzīvot, kaut kam beidzot būtu jāiet uz augšu, – spriež Andris Tauriņš. – Mēs jau trīs gadus mēģinām uzturēt liellopu fermu ar tīriem zaudējumiem, cerot, ka tuvākajā laikā kādam tomēr tās produkcija būs vajadzīga. arī cūkkopība gada pirmajā pusē atnesa ap 50000 latu zaudējumu. To visu vajadzēja atpelnīt ar citām lauksaimniecības nozarēm.
Par laimi, paju sabiedrībai bijuši savi iekrājumi, tāpēc izdevies izdzīvot. Lai arī nākotne rožaina nerādās, Andris Tauriņš ir apņēmības pilns visu noturēt vismaz līdzšinējā līmenī.
Sadalīšanās būtu beigas visam
«Lielvircava» oficiāli ir nodibināta 1992. gadā, taču priekšsēdētājs teic, ka nekas nav mainījies kopš kolhoza laikiem – viss tiek uzturēts. Vēl pirms dibināšanas paju sabiedrības galvenie speciālisti apbraukāja jau izveidotās saimniecības, lai gūtu pieredzi, kā tad īsti jaunajos apstākļos būtu jāsaimnieko.
– Galvenais, ko mums toreiz ieteica, bija nesadalīties. Apkārtnē bija redzami vairāki piemēri, kur privātpersonu privatizētas ražotnes vienkārši tika izputinātas. Tādu nākotni mēs «Lielvircavai» negribējām, tāpēc visi paju īpašnieki bija ar mieru darbu turpināt tāpat kā līdz šim, – stāsta Andris Tauriņš.
Tagad priekšsēdētājs ir pārliecinājies, ka toreizējā izvēle bijusi pareiza. Viņš nespēj iedomāties, ko darītu lielvircavnieki, ja nebūtu paju sabiedrības.
– Pašlaik darbu dodam ap 130 cilvēkiem, bet tas nozīmē, ka pabarojam ap 300 iedzīvotāju. Algas ir pietiekami lielas, sociālo nodokli arī maksājam. Es pieļauju, ka darbu būtu varējuši atrast gados jaunākie ciematiņa iedzīvotāji, bet kur būtu likušies četrdesmitgadnieki? – tā Andris Tauriņš.
Paju sabiedrība dod ne tikai darbu, tā sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem siena pļaujas un labības kulšanas laikā, kā arī citās vajadzībās. «Lielvircavai» visapkārt ir zemnieki un piemājas zemju īpašnieki, kuri nevarētu izdzīvot, ja nebūtu šo pakalpojumu. Joprojām paju sabiedrība rūpējas arī par komunālajiem pakalpojumiem Lielvircavā, taču tie nes tikai zaudējumus, tāpēc daļu pārņēmis pagasts. Sava artava tiek dota pagastu ceļu remontam un citiem labiekārtošanas darbiem.
– Bez tā visa te būtu viens liels tukšums, pesimisms un piedevām vēl nabadzība, – domā priekšsēdētājs.
Laukos nodarbinās trīs procentus
Andris Tauriņš, vērtējot pašreizējo situāciju Latvijā, spriež, ka jau drīzumā arī mūsu valstī ieviesīsies Eiropas standarts – lauksaimniecībā nodarbināt tikai trīs procentus iedzīvotāju. Taču viņš ir gatavs būt šajā «trijniekā» un cīnīties par savām un citu iedzīvotāju interesēm. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēdējā laikā Platones zemes sākusi uzpirkt kāda vācu firma.
– Nedrīkstam pieļaut, ka latvju zemi apsaimnieko cittautieši, bet paši sēžam rokas salikuši. Ir jau saprotams – ārzemnieki piedāvā tūlītēju samaksu, kas vienkāršam lauciniekam jau tā šķiet daudz, diemžēl viņi nedomā par nākotni. Ko tad viņi te darīs – plikā mājā un bez darba? Vienīgā izeja būs vienam no otra zagt, – tā domā «Lielvircavas» valdes priekšsēdētājs.
Pietiktu tikai nedaudz sašķobīties paju sabiedrības darbam, lai vācieši jau uzglūnētu viņu zemēm. Taču tas netikšot pieļauts tik ilgi, kamēr vien Andris Tauriņš spēs visu pārvaldīt.
Tēva vietā nāks dēls
Andrim Tauriņam ir vēl kāds ļoti nopietns iemesls, lai turpinātu cīnīties.
– Man jau ir pāri pusmūžam, un arvien biežāk domāju, kam atstāt savu vietu. Paju sabiedrībā ir ieguldīts viss mans mūža darbs un lieli līdzekļi, tāpēc jau ilgāku laiku meklēju sava darba mantinieku. Izskatās, ka jaunākais dēls būs ar mieru. Pašlaik viņš mācās Lauksaimniecības universitātē, bet esmu pamanījis dēla spēju organizēt darbu, stingro roku un vārdu, – stāsta priekšsēdētājs.
Paju sabiedrības «Lielvircava» nākotne ir stingrās rokas, taču lielā mērā to ietekmēs arī valsts nostāja pret lauksaimniecību.
