Jau vairākas dienas uz ledus Driksā pie Mītavas tilta redzams vientuļš paugurknābja gulbju jaunais putns. Kā stāsta jelgavnieki, putnēns lielākoties atrodas vienā vietā, ik pa laikam izstiepj kaklu un iekliedzas. Lai gan cilvēki ir noraizējušies par gulbja dzīvību, kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki, tā ornitologi norāda, ka pagaidām putna dzīvībai briesmas nedraud.
Kā stāsta VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļas komandieris Aleksandrs Koržeņevskis, otrdien un trešdien Operatīvās vadības pārvaldē saņemti daudzu uztraukušos pilsētnieku zvani ar lūgumu glābt gulbi. Cilvēki pat sākuši to barot. VUGD ir lūdzis divu ornitologu viedokli, un abi atzinuši, ka par gulbja dzīvību nav iemesla uztraukties, tāpēc glābšanas darbi nav sākti. VUGD Centrālā aparāta Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste norāda, ka glābēji katru gadījumu par steigšanos palīgā savvaļas dzīvniekam izvērtē atsevišķi. Dzīvnieks tiek glābts, ja tas nespēj sev palīdzēt – ir ievainots vai atrodas telpā, no kuras nevar izkļūt.
Putni neiesalst
Daudzi putnu draugi ir satraukušies par to, ka gulbis uz ledus tikpat kā nepārvietojas. Latvijas Ornitoloģijas biedrības žurnāla «Putni dabā» redaktors Agnis Bušs teic – pat ja liekas, ka vakarā gulbis atrodas turpat, kur tas bijis no rīta, tas nenozīmē, ka gulbis dienas laikā nav kustējies un ir iesalis. A.Bušs gan nav dzirdējis, ka kāds putns kādreiz būtu iesalis ūdenī. Iesalst jau miruši putni vai tādi, kam ir lielas veselības problēmas. Ornitologam nācies redzēt tikai vienu iesalušu meža pīli, taču iesalšanas brīdī tā vairs nav bijusi dzīva. A.Bušs skaidro, ka uz ledus putni jūtas drošāk, tāpēc tur arī nakšņo. Turklāt, ja ir kāda neaizsalusi vieta, tajā viņi iegūst savu pamatbarību.
A.Bušs norāda, ka ornitologi ziemas laikā regulāri saņem satrauktus zvanus par putniem, tai skaitā gulbjiem, kuri varētu būt nonākuši grūtībās. Lai gan par gulbjiem ir daudz ziņojumu, taču tas nenozīmē, ka viņi ir kā īpaši apdraudēti. Ornitologs teic, ka mazie putni bojā aiziet daudz biežāk, taču tie paliek nepamanīti. Gulbji ir lieli putni un tāpēc pamanāmāki. Lai gan cilvēki uztraucas par savvaļas dzīvniekiem, dabā ir savi likumi, un vājākie ik gadu dabiskā ceļā aiziet bojā. A.Bušs norāda – tikpat svarīgi kā satraukties par atsevišķiem putniem ir domāt par putnu dzīvotņu (mežu, lauku, ūdeņu) stāvokli, lai saglabātu sugas.
Meklē savējos
Arī ornitologs Ruslans Matrozis, kurš ilgstoši pētījis paugurknābja gulbjus, norāda, ka pagaidām uztraukumam nav pamata. Ja gulbis turas ūdenī vai uz ledus vai guļ uz ledus, tas nozīmē, ka putns taupa enerģiju. Gulbji jūt laika izmaiņas, un arī šis jaunais putns, iespējams, gaida atkusni, lai paceltos spārnos un aizlidotu, ja veselība to ļaus. Kā norāda R.Matrozis, ziemas mēnešos ik gadu 10–15 procenti gulbju aiziet bojā.
Abi ornitologi teic, ka klaigāšana ir sevišķi raksturīga ziemeļu gulbjiem, kurus viegli atpazīt pēc knābja dzeltenās daļas. Gulbji ir sabiedriski putni, un tie mēdz sasaukties, tā meklējot ģimeni. Iespējams, arī šis jaunais gulbis sauc pēc pieaugušajiem, kuri, uznākot salam un ūdenim pārklājoties ar ledu, aizlidojuši citā virzienā.
Lai gan speciālisti uzsver, ka jaunā gulbja glābšana nav nepieciešama, iepriekšējās ziemās Jelgavā ir bijuši gadījumi, kad glābēji steigušies palīgā savvaļas dzīvniekiem. A.Koržeņevskis atminas divus gadījumus. Tā pērn nācies glābt upē ielūzušu stirnu un palīdzēt ielūzušam savvaļas zirgam. ◆
