Šī nedēļa aizritēja, informējot iedzīvotājus par dažādiem jauninājumiem.
Šī nedēļa aizritēja, informējot iedzīvotājus par dažādiem jauninājumiem. Pirmajās darba dienās vēstījām zemes īpašniekiem un lietotājiem par šogad izveidotajām īpaši aizsargājamām teritorijām – dabas liegumiem un dabas parkiem. Savukārt decembra vidū tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi par īpaši aizsargātajām alejām. Tādēļ jāinformē tie, kuru apsaimniekotajā zemē būs šāda aleja.
Otrdien “Ziņās” tika publicēts atskats uz reidu pa pilsētas nelikumīgi piegružotajām vietām, kurā bijām devušies vēl pirms valsts svētkiem. Pārdomājām, kā cīnīties ar bezrūpīgajiem piegružotājiem, kuriem nesvarīga šķiet savas pilsētas seja, un viņi audzē neglītas atkritumu kaudzes zaļajā zonā, pagalmos un citās vietās. Pirmkārt, varam sodīt gan piegružotājus, gan tos, kas nav noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. Rudens drūmumā, kad lapas jau nokritušas, īpaši skatam atsedzas neglītās nelegālās izgāztuves pilsētas nomalēs un arī teju vai centrā. Nu sniega sega tās atkal apsegusi un skatam apslēpusi. Taču atkritumi nepazudīs. Pavasarī atkal no nepievilcīgās ainavas diemžēl nekur neizbēgt.
Nedēļas sākums ar kārtīgu ziemu – vēju un puteni – ne vien apgrūtināja laikus nokļūt darbā, bet arī lika aizdomāties par citām dzīvām radībām mums apkārt. Saņēmām zvanus no ļaudīm, kas uztraucās un interesējās par palikušo gulbju veselību un drošību. Varu nomierināt – gulbjus pagaidām nevajag traucēt. Kamēr nav iestājies mīnus 20 grādu sals, tiem nekas nekaitēs.
Ārpus darba laika apmeklēju teātri. Ādolfa Alunāna Tautas teātrī skatāmas lieliskas izrādes. Šodien tā būs Jāņa Jurkāna komēdijas “Vistas” pirmizrāde.
Rīt ir pirmā Advente. Materiāli jau sagatavoti, taču vainagu vēl nav bijis laika pagatavot. To domāju paveikt rīt.
Visu nedēļu ieklausījos arī ziņās. Aktuālākais notikums Latvijas mērogā šķita jaunā premjera izvirzīšana. Daudziem domas dalās, vai nākamā būs noturīga valdība. Es nejūtos tik spēcīga politikā, lai kaut ko prognozētu, taču gribētos, lai valdības tik bieži nemainītos. Kaut gan mēdz teikt, ka mainība ir progress, es uzskatu, ka stabilitāte arī ir vajadzīga.
Savukārt no ārzemju vēstīm satraucošākā laikam bija par Ukrainas prezidenta vēlēšanām. Grūti spriest, kam ticēt. Varbūt piedzīvoto padomju laika notikumu iespaidā jādomā, ka ar vēlēšanu rezultātiem tomēr kaut kas nav, kā vajag.
Gribas novēlēt visiem, lai mūs nepārsteidz negaidītas dabas stihijas. Mūsmājās šonedēļ nakti jau palikām bez elektrības. Cerams, ka tā vairs nenotiks.
