Jelgavā (un ne tikai) labi pazīstamais vokālais ansamblis «Guns» pēc aizvadītajā gadā nosvinētās 15 gadu jubilejas negrasās dusēt uz lauriem, bet gan gatavo jaunu muzikāla prieka brīdi gan sev, gan klausītājiem, gan uzaicinātajiem viesiem – sestdien, 23. janvārī, Gunas Agrumas vadītais pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» sieviešu vokālais ansamblis aicina uz sadziedāšanās svētkiem «Lai sasaucamies, lai dziedam!». Sasaukties uzaicināti pieci ansambļi: Olaines «Undīne» (vadītāja Sanita Šeflere), Krustpils pagasta «Krustpilieši» (vadītāja Gunta Dābola), Bauskas novada «Eliksīrs» (vadītāja Marina Lazdiņa), Ikšķiles «Gaudium» (vadītāja Inguna Rijniece) un Allažu pagasta «Liepavots» (vadītāja Ņina Kiršteina).
Bija paredzēts arī sestais vieskolektīvs – vīru ansamblis «Kurši» no Aizputes, kas, vai nu sabīstoties no dāmu vismaz skaitliskā pārsvara (dalībnieku vidū, ieskaitot mājinieces, trīs sieviešu un trīs jauktie ansambļi), vai citu iemeslu dēļ, savu dalību tomēr atteica.
«Kāda nu dusēšana uz lauriem,» iebilst ansambļa «Guns» vadītāja, «pēc svinībām esam paspējušas arī labi pastrādāt – 2015. gads mums pagāja konkursu zvaigznājā. Pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē piedalījāmies starptautiskā konkursā Šauļos, kur nopelnījām Sudraba diplomu, kas deva tiesības piedalīties cīņā par «Grand Prix». Galu galā no Šauļiem atgriezāmies ar fināla kārtā iegūtu sudraba medaļu.
Man kā vadītājai ienāca prātā ķecerīga doma, ka vajadzētu vēlreiz kaut ko tādu. Sasparojāmies un pavisam nesen – decembrī – atkal braucām uz Lietuvu, šoreiz Kauņu, kur notika festivāls «Cantate Domino». Tā kā tas risinājās pirms Ziemassvētkiem, bija jāizpilda garīgā mūzika, atbilstoša Adventes un Ziemassvētku laikam. Startējām grupā ar obligāto programmu, un visi skaņdarbi bija jādzied a cappella, tas ir, bez pavadījuma. Mums konkurentos bija ne tikai eiropieši, bet arī ļoti atraktīvs kolektīvs no Ugandas, kas savu dziedājumu kuplināja ar izteiksmīgiem deju ritmiem,» stāsta G.Agruma.
– Kā tad radās ansamblis «Guns» – jāatzīstas, netrūkst cilvēku (tai skaitā biju arī es), kas tā nosaukumu kaut vai fonētiskās līdzības dēļ saista ar jūsu vārdu?
Tā šoreiz nav taisnība. Vēsturiski pirms ansambļa «Guns» rašanās Jelgavā pastāvēja diriģentes Guntas Paškovskas vadīts sieviešu koris. Pēc apmēram gada lielajam korim zuda darba spars un gribēšana, un Gunta uzticēja man to kolektīva daļu, kas vēl gribēja darboties un dziedāt, – lai es darot ar ar šīm dziedāšanas entuziastēm, ko gribot. No palicējām skaitliski vairāk par ansambli arī nesanāca.
Drīzāk tad nosaukums «Guns» radies viņas dēļ, piedevām tajā laikā Gunta Paškovska vadīja tagadējās Jelgavas Valsts ģimnāzijas kori «Skali», kas arī izraisa asociācijas ar dzīvās uguntiņas uzturēšanu.
Tā nu man tika ansamblis «Guns», lai gan tieši mūzikas jomā ar visu savu Jelgavas Mūzikas vidusskolas izglītību nekur strādājusi nebiju. Arī tagad mans pamata darbs ir tiesu sēžu sekretāre, kam savi pienākumi jāpilda kārtīgi un precīzi. Tieši tās pašas īpašības vajadzīgas, arī strādājot ar ansambli, laikam tāpēc man ļoti patīk abas šīs nodarbes.
– Nav tā, ka kādreiz arī pamata darbā sagribas uzdziedāt?
Ir pat nācies, jo tiesā strādā arī mūsu ansambļa dalībniece Vija Semjonova, tā ka dažreiz svētkos esam uzdziedājušas, sevišķi, ja aicinām talkā pārējās ansambļa meitenes. Protams, ne jau tiesas sēžu laikā.
«Gunī» sapulcējušās dažādu profesiju un arodu meistares. Ir bērnudārza darbiniece, logopēde, psiholoģe, karjeras konsultante, grāmatvede, kultūras darbiniece, profesionāla pirtniece, Lauksaimniecības universitātes un Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistes, visas nav nemaz tik viegli nosaukt.
– «Guns» palicis Jelgavā vienīgais koncertējošais sieviešu vokālais ansamblis. Novadā vēl pa kādam saglabājies, bet pilsētā – vienīgais. Vai joprojām esat vienīgās?
Ir bērnu ansambļi, bet kā sieviešu vokālais ansamblis laikam tiešām esam vienīgais. Vismaz neesmu dzirdējusi par kādu jaunu kolektīvu. Novadā vēl tādi saglabājušies, bet pilsētā ne. Tas gan nenozīmē, ka tādēļ tiek pieļautas kādas atlaides, jo vokālo ansambļu skatēs, kur koncertē visa reģiona kolektīvi, parastais vērtējums ir – pirmā pakāpe, dažkārt pārspējot visus konkurentus arī izcīnīto punktu skaita ziņā.
– Kā cilvēks bez speciālas izglītības baidos kļūdīties: kur tad beidzas ansamblis un sākas koris?
Ansamblī ir ne vairāk par 12 dziedātājiem, un faktiski visā «Guns» pastāvēšanas vēsturē, lai arī dziedātājas gluži saprotamu iemeslu dēļ ir mainījušās, vairāk par duci mūsu nekad nav bijis. Nav tā, ka trīspadsmitā ar četrpadsmito gaida aiz durvīm, bet «mēs viņas neņemam», jo kaut kādu merkantilu apsvērumu dēļ būtu izdevīgāk palikt ansambļa, nevis kora statusā.
– Nu bet kaut vai tās pašas skates – pilsētā esat vienmēr labākās. Protams, tas nebija ļauni domāts, jo nav dzirdēts, ka par jūsu dziedāšanas kvalitāti kāds būtu sūdzējies. Kā ar jūsu reitingu reģiona un Latvijas mērogā?
Droši vien, tāpat kā citās amatiermākslas nozarēs, galvenais vērtētājs ir skate. Jelgavas pilsētas un novadu vokālo ansambļu skatēs parasti iegūti pirmās pakāpes diplomi, bet plašākā mērogā iepriekšējais vērtējums bija 2011. gadā, kad Latvijas vokālo ansambļu konkursa finālā «Guns» iekļuva desmit labāko sieviešu vokālo ansambļu vidū.
Lielā trīsposmu skate būs šogad – vispirms Jelgavā un apkārtējos novados, tad Zemgales reģionā, un, ja pārvar arī otro kārtu, jāpiedalās lielajā, Latvijas finālā. Tā ka šogad nāksies cītīgi pastrādāt pie kvalitātes, lai pierādītu savu varēšanu. Protams, līdz finālam būtu jātiek.– Droši vien, salīdzinot ar koriem, ansamblim bez plusiem ir arī savi mīnusi – šķiet, ka tiekat nedaudz «abižotas» saistībā ar lielajiem Dziesmu svētkiem, kur jau pats vārds «koris» izskan ar pavisam citu svarīguma pakāpi?
Iepriekšējos Dziesmu svētkos vokālie ansambļi brauca piedalīties tā saucamajā ielu dziedāšanā, sniedzot koncertus vairākās Vecrīgas vietās. Varēja doties arī gājienā, kur gan es pati pievienojos dejotājiem, jo esmu arī tautas deju ansambļa «Lielupe» dalībniece. Tā ka arī vokālajiem ansambļiem neiet secen Dziesmu svētku atmosfēra, vienīgi tā Lielā estrāde… Toties mēs esam kompaktāki – sasēžamies vienā nelielā busiņā un braucam pie draugiem ciemos.
– Kā tagad draugi brauks pie jums uz Jelgavu (lūgums nesajaukt ar pilsētas kultūras namu – vokālo ansambļu sadziedāšanās svētki sestdien pulksten 14 notiks kultūras namā «Rota» Garozas ielā 15 – red.).
Ja atceraties «Guns» 15 gadu jubilejas koncertu, tas notika Jelgavas kultūras nama Lielās zāles foajē. Un ne jau tāpēc, ka kultūras namā nebūtu vietas, foajē izvēlējāmies apzināti brīnišķīgās akustikas dēļ.
Pārbaudīts, ka ne mazāk labi skan arī kultūras namā «Rota». Zāle gan nav īpaši liela, toties ļoti mājīga un simpātiska. Un zāle tomēr ir kas cits nekā foajē. Esam vienojušies, ka viesu kolektīvi dziedās pa trim dziesmām, bet mēs kā mājinieces – tikai divas. Tās būs Daigas Rūtenbergas «Putenis» ar Kristīnes Kristbergas vārdiem, kā arī Raimonda Paula un Guntara Rača «Dejo ar mani».
Izvēle tiešām nebija viegla, jo dziesmu pūrā ir latviešu komponistu – klasiķu darbi, mūsdienu autoru sacerējumi, lielās formas darbi, kā arī latviešu tautasdziesmu apdares. Repertuāru sev saceram arī pašas – daudzas dziesmas ir ar Vijas Semjonovas tekstiem, Marikas Matvejevas un arī manu mūziku.
Sestdienas vakarā būs domāts par klausītājiem un arī pašiem dalībniekiem, jo koncertam sekos neiztrūkstošā kolektīvu sadancošanās. Tā ka gan strādāt, gan atpūsties prot gan koristi, gan ansambļu dalībnieki.
