Vakar pulksten 11 un 28 minūtēs atvērās Ministru prezidenta zāles durvis un Guntaram Krastam tika pasniegta ziņa, ka Saeimā noticis balsojums par neuzticības izteikšanu Valdim Birkavam.
Vakar pulksten 11 un 28 minūtēs atvērās Ministru prezidenta zāles durvis un Guntaram Krastam tika pasniegta ziņa, ka Saeimā noticis balsojums par neuzticības izteikšanu Valdim Birkavam, taču arī šoreiz opozīcija cietusi sakāvi līdzšinējais valsts ārlietu resora vadītājs paliek savā vietā. Viņa darbību par pieņemamu atzinuši 45 deputāti, par opozīcijas ierosinājumu balsojuši 15, atturējušies pieci.
Vesela diena pagalam, teica Guntars Krasts par opozīcijas ierosinājuma apspriešanu. Vakar jau pusdienā sāka! Bet tagad jau ar to būs jārēķinās, tas būs tāds priekšvēlēšanu stils katrs deputāts grib izrādīties, lai «iesēstos» vēlētājiem atmiņā. Šajā laikā Saeima varēja izskatīt vairākus likumprojektus! Valdība Saeimu ir burtiski piegāzusi ar likumprojektiem. Mēs jau esam viņus piespieduši uz sēdēm divas dienas nedēļā, bet, ai, ka vajadzētu uz visām piecām! Vismaz līdz Saeimas brīvdienām, kas sāksies jūnija vidū.
Populārākā joprojām ir Ārlietu ministrija
Tas pašreizējās situācijas dēļ, teica Guntars Krasts. Bet Ārlietu ministrija nekādā ziņā nav sliktāka par citām. Pašreizējais finansējums liedz tai kļūt par superministriju. Taču tās organizatoriskā struktūra ir efektīvāka kā vairākās citās ministrijās. Vispār valsts pārvaldes reformu es esmu paturējis savā ziņā. Ir jā-izstrādā efektīvas ministrijas modelis. Mums jāsagatavo šāda pakete, lai nākamā valdība var ķerties pie darba un reformēt. Ir vēl viena nelaime valsts struktūrās trūkst izglītotu cilvēku. Jauniešus valsts izglīto, bet talantīgākos pārpērk privātstruktūras.
Ekonomiskais pieaugums – straujākais Baltijā
Pagājušajā gadā valsts ekonomiskā pieauguma temps bija 6,5 procenti, un šogad tas būs apmēram tāds pats, teica Guntars Krasts. Tas ir straujākais ekonomiskais pieaugums Baltijā, un šķiet, ka mēs esam vieni no veiksmīgākajiem visā Austrumeiropā. Mums ir arī zemākais inflācijas līmenis, bet tas savukārt ir valsts makroekonomiskās politikas stabilitātes rādītājs.
Minimālā alga noteikti ir jāpaaugstina
Tas ir vairāk nekā skaidrs, ka minimālajai algai jāaug vismaz līdz 50 latiem, sacīja Ministru prezidents. Bet šim nolūkam budžetā jāatrod 36,44 miljoni latu. Mēs šai ziņā esam iedzīti stūrī, tā nauda ir jādabū.
Ēnu kabinets nemaz nav tik slikts
«Saimniekam», kas ir visīstākā varas partija, neizdevās sevi parādīt valdībā, tāpēc tagad veido ēnu kabinetu, sacīja Guntars Krasts. Būtu jau labi, ja viņi nāktu ar kādiem jēdzīgiem priekšlikumiem, svaigām idejām valdība labprāt tos pieņemtu. Vispār ar «Saimnieka» aiziešanu no valdības mums nav stabilā pārsvara Saeimā. Diemžēl deputāti ar to vēl nav saraduši un gadās, ka svarīgu balsojumu laikā atrodas bufetē. Taču ir kāda pozitīva lieta jaunie ministri mobilizē «iesēdējušos» un valdības sēdes ir kļuvušas produktīvākās, dzīvākas. Īpaši uzteikšu jauno ekonomikas ministru Laimoni Strujeviču viņš ar pilnu krūti ir meties darbā un pats cenšas izurbties cauri visām lietām.
Latvijas interesēs valdība nedrīkstēja atkāpties
Man daudzi prasa, kāpēc valdība neatkāpās, kad tam it kā vajadzēja notikt, sacīja Ministru prezidents. Tēvzemiešiem tas pat būtu bijis izdevīgi būt padzītiem. Taču Latvijas interesēs to nedrīkstēja pieļaut. Tas liecinātu, ka virsroku ņēmuši promaskaviskie spēki, ka Latvijā ir Krievijai manipulējama valdība: sak, dari kā liekam, citādi ies kā Krastam! Pat draudzīgie kaimiņvalstu premjeri teica nedrīkst valdība atkāpties! Tas uz gadiem apturēs Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Es pūlēšos saliedēt un stiprināt valdību atbalstošos spēkus.
Lauksaimniecībai vajadzīgs saudzēšanas laiks
Tā ir vienīgā nozare, kam patiešām vajadzīgs saudzēšanas laiks ar muitas tarifiem, sacīja Guntars Krasts. Zemkopības ministrijai vēl nav izstrādāta sistēma, kas skaidri norādītu, kādai jābūt ekonomiski un politiski pamatotu muitas tarifu barjerai. Ir jāpanāk kārtība valsts iekšienē pašlaik ap 26 procenti gaļas un līdz 30 procenti piena tirgū nonāk ar nezināmu izcelsmi.
Jauniešu mītiņš demokrātiskā valstī atļauts
Jā, patiešām saprotu tos mītiņotājus ir taču tik «sāpīgi» krieviem, ka par Latvijas valsts līdzekļiem viņiem māca latviešu valodu, Guntars Krasts atļāvās pasmaidīt. Taču nopietni: no skolas jaunietim ir jāiznāk ar pilnīgām valsts valodas zināšanām. Domāju, ka līdz 2005. gadam krievu skolās 75 procentus priekšmetu jau mācīs latviski.
Leģionāri – tā Latvijai ir smaga problēma
Bijušais Igaunijas premjers Marts Lārs pie šā jautājuma strādājis un ņēmies ar tā izskaidrošanu jau kopš 1993. gada, teica Guntars Krasts. Arī viņiem bijis savs leģions un ir līdzīgas problēmas. Diemžēl viņam nav izdevies norobežot leģionārus no SS. Visi, kas karojuši fašistiskās Vācijas pusē, netiek atzīti, un nekādi izņēmumi netiek izdarīti. Ir gan viena cerīga ziņa Latvijas vēstnieks pie ANO ir atradis dokumentus, kas liecina, ka tūlīt pēc Otrā pasaules kara beigām Amerika ir atzinusi, ka latviešu leģions nav bijusi nacistiska vienība un nav identificējams ar SS.
Mūsu pensiju sistēma patīk pat zviedriem
Jā, tā nudien ir, sacīja Guntars Krasts. Latvijā izstrādāto pensiju shēmu par varītēm pie sevis grib ieviest Krievijas valdība un kaut ko no tās ievieš pat Zviedrijā. Tad nu vērtējiet paši!
