30. novembrī Domes privatizācijas komisijā viens no jautājumiem bija trīs iesniegtie projekti 16. bērnudārza privatizācijai.
30. novembrī Domes privatizācijas komisijā viens no jautājumiem bija trīs iesniegtie projekti 16. bērnudārza privatizācijai. Tas ir vienīgais bērnudārzs, kas vēl palicis RAF dzīvojamajā masīvā, jo pirms kāda laika Domes kuluāros tika nolemts likvidēt 21. bērnudārzu.
Par to, ka 16. bērnudārzs būtu jānodod privatizācijai, bija izlemts jau agrāk, diskusijas izraisīja cits aspekts, proti, kuram no pretendentiem uzticēsim turpmāk mūsu bērnu likteni. Vēlme privatizēt bērnudārzu bija arī tā darbinieku kolektīvam, taču, uzklausot privatizācijas komisijas vadības argumentus, kļuva skaidrs, ka Domes vadībā šis jautājums jau ir apspriests un lēmums pieņemts, kam dodama priekšroka. Kāpēc šāds ir jautājuma risinājums un kāpēc tieši šis privatizētājs saņēmis labvēlības statusu, nav daudz jādomā. Domē gandrīz visi jautājumi tiek risināti draugu, radu, paziņu, partijas biedru vai vajadzīgu cilvēku labā. Atliek tikai izstaigāt attiecīgos koridorus, kabinetus, un labvēlīga augsne jautājuma risināšanai ir sagatavota, bet pārējo nodrošina «draudzīgās» pozīcijas balsojums – vajag tikai paskatīties, kā balso Domes priekšsēdētājs A.Rāviņa kungs, un pārējo deputātu rociņas steidz atbalstīt savu noklīdušo aitu barvedi. Opozīcijas deputāti jautājumu risinājuma gaitu nespēj ietekmēt.
Privatizācijas komisijas locekļu domas krasi dalījās, kam būtu atdodama prioritāte bērnudārza privatizācijā. Opozīcijas deputāti A.Aleksejevs, J.Bērziņš un V.Valainis atkal palika mazākumā balsojumā, jo viņu viedoklis bija skaidri izteikts – bērnudārza privatizācijas prioritāte piešķirama pašreizējam tā kolektīvam, taču pozīcijas deputātu vēlmi atbalstīja četri komisijas locekļi, tai skaitā arī vadība, argumentējot, ka galīgo lēmumu tā vai tā pieņems Dome. Bet, kāds būs tās lēmums, ir skaidrs kā āmen baznīcā!
Kauns un smagi ir ap sirdi gan vēlētāju, gan savas sirdsapziņas priekšā, jo nevaru pildīt iedzīvotājiem doto solījumu – jautājumus risināt pilsētas un tās iedzīvotāju labā. Bet paši jau esam vien vainīgi – kamēr savas balsis atdosim par šādiem pilsētas tēviem, tikmēr nekas mūsu pilsētā nemainīsies!
