Vai tagadējo pilsētas centrālo laukumu var nosaukt par laukumu?
Vai tagadējo pilsētas centrālo laukumu var nosaukt par laukumu? Ar vārdu «laukums» saprotam brīvu telpu ar apbūvi ap to (piemēram, bijušais hercoga Jēkaba laukums jeb vecais tirgus laukums, Doma laukums Rīgā u.c.). Tāpēc, manuprāt, pareizāk būtu šo tā saukto laukumu sadalīt divās daļās: pretī kultūras namam apzaļumotā daļa – skvērs, ar betona plātnēm segtā daļa pret Lielo ielu – laukums.
Izteikti dažādi priekšlikumi par bijušā laukuma, pat atsevišķu veco celtņu (Domes nams, Cera viesnīca u.c.) atjaunošanu. Ir arī utopiskas idejas. Šā gada «Zemgales Ziņu» 4. aprīļa numurā rakstīts: «Nākotnē domāts vecpilsētas apbūvi telpiski sasaistīt ar Sv.Annas baznīcu, atjaunot pilsētas bijušo aizsargvalni, daļēji atsegt bijušo Jēkaba kanālu.»
Lai kā mēs to vēlētos, nav vairs iespējams atjaunot ne veco tirgus laukumu, ne arī apbūvi ap to. Un ko tad šajā bruģētajā laukumā liktu? Pārceltu tirgu? Vecais laukums taču galvenokārt kalpoja tā vajadzībām.
Visos laikos kaut kas tiek nojaukts un celts jauns, protams, ne vienmēr labāks. Varbūt, kad uzspridzināja veco bruņinieku pili, dažs bruņinieks sēroja par aizgājušo godību. Kādreiz tirgus laukuma malā pie Uzvaras ielas atradies labs krodziņš «Jeruzaleme». To savā laikā nojauca un uzcēla lielu administratīvas nozīmes ēku.
Domājot par pilsētas galvenā arhitekta Kaspara Riekstiņa ierosināto tēmu, kā pārveidot laukumu, pārcilāju vecos Jelgavas skatus. Pēkšņi ieraudzīju tā sauktās kolonādes, un radās ideja, kā būtu, ja kolonādes elementu izmantotu pašreizējā laukuma pārveidošanā?
Kas bija kolonāde un kur tā atradās? Vecajos pilsētas plānos redzams, ka Lielās ielas daļa, gan stipri šaurāka, no tilta līdz vecajai Katoļu ielai tika saukta par Pils ielu. Pretī tirgus laukumam laika gaitā bija radusies īpatnēja divrindu apbūve. To veidoja nelielas vienstāva vai divstāvu koka vai pildrežģa ēkas, kurām ielas pusē piekļāvās nojumes, kas balstītas uz masīviem koka stabiem – kolonnām ar tā saukto dorisko kapitelu. Tādēļ šo ielas daļu sauca par kolonādēm. Kolonnas apvienoja dažādas ēkas, un nojumēm bija arī praktiska nozīme. Kolonnas bijušas dzeltenā krāsā.
Grāmatā «Zemgales galvas pilsēta Jelgava», kas izdota 1928. gadā (sastādītājs J.Brille) par kolonādi rakstīts: «Še atradās vairāki veikali, kuros agrīnos laikos notika dzīva tirdzniecības kustība. Šīs pārdotavas kā privātīpašums gadusimteņos pārgāja no tēva uz dēlu. No kolonādēm pēdējā laikā maz vairs palicis, nozudušas arī veco firmu izkārtnes.»
Protams, nav iespējams kolonādi izbūvēt vecajā vietā. Arī celtnes būs citādas. Vienrindas kolonāde būtu jāuzbūvē gar laukuma malu pret Lielo ielu. Tā varētu būt veidota no ēku grupām, kas savienotas ar nojumi, balstītu uz kolonām. Tā kā kolonu attālums bijis dažāds, varētu pieņemt vienu mēru – trīs metri. Ēkām vajadzētu būt nelielām – vienstāva ar mansarda (jumta daļas) izbūvi vai arī divstāvu. Labs šādu ēku celtniecības piemērs ir Driksas ielas posms pretī autoostai.
Skvēra daļā pretī kultūras namam iederētos skulpturāli veidojumi, piemēram, Ādolfa Alunāna motīvs.
Ceru, ka vecajam baznīcas tornim reiz tiks uzlikta pienācīga smaile. Tad, iebraucot Jelgavā, būtu redzami divi seni akcenti – baznīcas tornis un kolonāde. Bet laukums sauktos Kolonāde.
Protams, kamēr nav izstrādātas skices, grūti pateikt, kā tas viss izskatīsies. Taču, veidojot šādu samērā vienkāršu izbūvi, turklāt, neko nejaucot nost, Jelgavā varētu radīt pilsētai raksturīgus elementus.
