Aprit 355 gadi, kopš Kurzemes un Zemgales hercogistē sāka valdīt hercogs Jēkabs.
Aprit 355 gadi, kopš Kurzemes un Zemgales hercogistē sāka valdīt hercogs Jēkabs.
1610. gada 28. oktobrī Kuldīgā hercoga Vilhelma un hercogienes Sofijas ģimenē piedzima dēls Jēkabs. Pēc četrām nedēļām nomira hercogiene. Hercoga Vilhelma brālis Fridrihs un viņa sieva hercogiene Elizabete Magdalēna pieņēma mazo Jēkabu savā ģimenē. Būdams pavisam mazs zēns, Jēkabs pirmo reizi tika atvests uz Jelgavas pili, kur pavadīja divus gadus. Tad hercogs Vilhelms dēlu aizveda uz Karalaučiem, vēlāk uz Berlīni. Sešus gadus Jēkabu audzināja kopā ar Brandenburgas kūrfirsta bērniem. Hercogs Fridrihs un hercogiene Elizabete Magdalēna sūtīja līdzekļus zēna audzināšanai un izglītošanai. 12 gadu vecumā Jēkabs iestājās Rostokas universitātē, pēc gada izglītību turpināja Leipcigā. Jēkabs studēja ļoti uzcītīgi, nenodevās kāršu spēlēm, alus dzeršanai un uzdzīvei, audžuvecāku sūtīto naudu tērēja apdomīgi.
1624. gadā Jēkabs atgriezās Kurzemē un kopā ar audžutēvu hercogu Fridrihu piedalījās muižnieku landtāgos. 1632. gada 16. jūlijā Polijas Seims piekrita Jēkaba kandidatūrai uz Kurzemes un Zemgales hercogistes troni.
1633. gada jūlijā Jēkabs pavadīja hercogu Fridrihu uz Varšavu saņemt hercogistes lēņa karogu. Svinīgajā ceremonijā Polijas karalis Vladislavs IV aicināja arī Jēkabu pie karoga.
1634. gadu nākamais hercogs pavadīja kaujas laukos, cīnījās pret krieviem pie Smoļenskas. Atgriezies Jēkabs devās uz ārzemēm, apmeklēja karali Kārli I, iepazinās ar kardinālu Mazarini, apciemoja tēvu.
1637. gada nogalē Jēkabs atgriezās Kurzemē un palīdzēja 68 gadus vecajam hercogam Fridriham kārtot valsts lietas.
1638. gada 19. aprīlī Fridrihs nodeva Jēkabam pārvaldes tiesības pār Kuldīgas, Saldus, Ventspils novadiem. 20. aprīlī faktiski Jēkabs sāka pildīt hercogistes pārvaldītāja pienākumus. Hercogs Fridrihs paturēja noteicošo vārdu svarīgo jautājumu izlemšanā. 26. jūlijā Fridrihs formāli atteicās no hercoga troņa par labu Jēkabam. Poļu galms vilcinājās atzīt Jēkaba faktisko valdīšanu. Jēkabs devās uz Viļņu un solīja uzcelt un uzturēt katoļu baznīcas Kuldīgā un Jelgavā un piešķirt tām luterāņu baznīcai līdzvērtīgu statusu. 1639. gada 18. februārī poļu valdība izsludināja Jēkabu par mantinieku un pēcnācēju. Jēkaba pārvaldīšanā Fridrihs nodeva Saldu, Sātu, Irlavu, Smārdi, Sesavu, Kuldīgas un Ventspils iecirkni. 1642. gada 16. augustā Jelgavā nomira hercogs Fridrihs, atstājot hercogisti drošās rokās.
