Trešdien kupls mākslu mīlošu ļaužu pulciņš sanāca Dobeles novadpētniecības muzejā, kur metodiķe Māra Stabrovska bija sagatavojusi gleznotājas un rakstnieces Hildas Vīkas simtgadei veltītu atceres mirkli.
Trešdien kupls mākslu mīlošu ļaužu pulciņš sanāca Dobeles novadpētniecības muzejā, kur metodiķe Māra Stabrovska bija sagatavojusi gleznotājas un rakstnieces Hildas Vīkas simtgadei veltītu atceres mirkli. Hilda Vīka ir dzimusi 1897. gada 5. novembrī. Daļa no gleznotājas un rakstnieces Hildas Vīkas mūža ir aizvadīta Dobeles «Vadoņos». Šīs mājas vairs nav, to nopostījušas liesmas, taču mākslinieces vārdā ir nosaukta iela Dobelē.
Jubilejas izstādē ir skatāmas 13 gleznas, deviņi akvareļi, uzzīmējumi, starp kuriem ir Hildas Vīkas ilustrācijas viņas pašas vēl nepublicētajam romānam «Dobeles karalis». Darbi izstādei nākuši no mākslinieces padēla Vidvuda Eglīša privātkolekcijas. Muzejā bija apskatāmas arī fotogrāfijas un nedaudzas piemiņas lietiņas. Vidvuds Eglītis atceres pasākuma apmeklētājiem pastāstīja par Hildas Vīkas un Eglīšu dzimtas dzīvi. Savukārt pārdomās par mākslinieces literāro mantojumu dalījās Dobeles grāmatnieku muzeja saimniece Aija Štosa. Hildas Vīkas pūrā ir desmit grāmatas – seši stāstu krājumi, viens romāns un trīs publicēti dzejoļu krājumi. Daudz vēl ir nepublicētu darbu. Māksliniece ir uzskatījusi, ka glezniecība un rakstniecība viena otru papildina un nekādā ziņā netraucē. Pasākumā dziedāja un Hildas Vīkas dzejoļus lasīja «Dobeles tautasdziesmu puduris».
Hilda Vīka ir mirusi 1963. gadā un apglabāta Meža kapos.
