23. novembra pievakarē Jelgavas 2. ģimnāzijā kāds pagrieza laika ratu par trīsdesmit gadiem atpakaļ, pārvēršot jauniešus trakos un dzīvespriecīgos hipijos.
23. novembra pievakarē Jelgavas 2. ģimnāzijā kāds pagrieza laika ratu par trīsdesmit gadiem atpakaļ, pārvēršot jauniešus trakos un dzīvespriecīgos hipijos. Skolas gaiteņos plīvoja platie «kļošeņu» gali, ņirbēja kreklu krāsu paletes un, protams, skanēja neiztrūkstošais rokenrols. Jaunie zinātnieki, nesaausieties! Neviens nav izgudrojis pirmo laika mašīnu pasaulē. Vienkārši 2. ģimnāzijā jau otro gadu kā patīkama tradīcija ir rīkot sešdesmito, septiņdesmito gadu balli visiem, kas ir noilgojušies pēc tiem laikiem, kad jaunieši ignorēja jelkādas sabiedriskās uzvedības normas, viņu galvās nepastāvēja nekādi tabu un pār prātiem valdīja trakulīgie roka un rokenrola ritmi.
Par aizraujošo pasākumu vēstīja milzīgs plakāts, uz kura bija parādīti tā laika raksturīgie tērpi, krāsas un noskaņas. Nopietni ballei gatavojās arī skolas diskžokeji, kuru uzdevums bija radīt specifisku muzikālo noformējumu. Izmantojot mūsdienu tehnoloģiju priekšrocības, no platēm tika pārrakstīta sešdesmito, septiņdesmito gadu mūzika.
Ballei sākoties, skolā saradās dučiem hipiju un citu brīvdomājošu jauniešu. Visi kā viens bija uztvēruši hipiju ģērbšanās modes tendences. Parokoties pa savu vecāku garderobes arhīviem, nebija grūtību uziet savulaik no Amerikas Savienotajām Valstīm atsūtītās vai arī pašu šūtās «kļošas», kuru reizēm pat ļoti platajos galos rotaļājās vēja pūsmas. Priecēja raksturīgo multikrāsaino kreklu daudzveidība, ko lieliski akcentēja delnu saitītes un ap pierēm apsietās krāsainās pīnītes. Šajā vakarā ikdienā visai konservatīvie skolēni atļāvās izveidot izspūrušu matu sakārtojumu, papildinot to ar milzīgām, dzeltenām brillēm.
Balles norises vietas noformēšanai jaunieši sarūpēja tik ļoti svarīgo disko elementu – spoguļbumbu. Tā kaisīja zālē neskaitāmus saules zaķīšus, nedaudz imitējot tā laika zālītes radīto transa stāvokli.
Mūzikas skaņas pavadīja plašu ierakstiem raksturīgā šņākoņa un čārkstoņa, tā ne uz brīdi neļaujot atdzimušajiem hipijiem nojaust, ka viņi atrodas divdesmit pirmajā gadsimtā, kurā galvenā jauniešu izklaides vērtība ir tīra un izcili kvalitatīva skaņa.
Daudzi skolēni pašiem par lielu pārsteigumu atklāja, cik aizraujoši ir kustēties rokenrola ritmos. Mūzika atļāva no visas sirds mesties improvizācijā un fiziski izlādēties. Nosvīdušās sejas un smagā jauniešu elpa pēc katras dejas uzskatāmi pierādīja, ka to laiku diskotēkās varēja izlādēties daudz sirsnīgāk nekā mūsdienu elektroniskās deju mūzikas ritmu pavadījumā. Malā sēdēja tikai retais. Visi izbaudīja fiziski aktīvo deju burvību un kustību brīvību.
Gaisotnes radīšanai zāles priekšā tika izveidota hipiju istabiņa ar lērumu krāsainu spilvenu, lakatu un dažādu raibu nieciņu. Balles laikā bariņš hipiju slaistījās spilvenu grēdā, izbaudot mūzikas radīto vibrāciju un ziepju burbuļu hipnotizējošo burvību. Papildu noskaņas radīšanai un citu baudu meklējumos viens no istabiņā guļošajiem puišiem ķērās pie radošiem eksperimentiem ar akustisko ģitāru.
Kā liecināja vērojumi, pie tik intensīvas dejošanas manieres nepieradušie jaunieši ātri vien nogura. Tie nomainīja cits citu deju placī un devās uz skolas kafejnīcu atveldzēties ar kādu atspirdzinošu (bezalkoholisku) dzērienu. Sarunās kafejnīcā jaunieši ar neviltotu sajūsmu vēroja viens otra tērpus un dalījās deju zālē iegūtajos iespaidos.
Aktīvākie skolēni bija sagatavojuši interesantus priekšnesumus. Divas meitenes, tērpušās sarkanā, atdarināja Annijas Lenoksas hītu «Sweat Dreams». Devītā klase parādīja visiem, kā jādejo to laiku latviešu mūzikas ritmos.
Pasākumam beidzoties, jauniešu sirdīs iezagās maza skumju liesmiņa, jo ballē piedzīvotais izrādījās tik aizraujošs un līdz šim vēl nebijis. Arī cītīgi meklētais tērps nu bija jāvelk nost un jāievieto atpakaļ vecāku garderobes dziļākajā stūrī.
Šajā vakarā visi atklāja, ka katrā līdz šim klusi ir dusējis savs iekšējais hipijs, kuram vienu reizi gadā bija ļauts izlauzties mūzikas un krāsu baudu meklējumos. Paliek tikai cerība, ka arī nākamgad hipijiem būs savs vakars, kurā atdzimt un baudīt dzīvi.
Secinājumi
Atšķirībā no iepriekšējā gada sešdesmito septiņdesmito gadu balles šis pasākums bija daudz apmeklētāks. Skolā ieradās pat iepriekšējo gadu absolventi, lai satiktos ar bijušajiem skolas biedriem. Aptaujājot absolventus noskaidrojās, ka galvenais ierašanās mērķis tomēr bijis specifiskais pasākums, kurā bija interesanti pavērot draugu ģērbšanās gaumi mazliet neierastākā stilā. Visinteresantāk bija skatīties paziņu ārējās izmaiņas, pārveidojot frizūru, pielaikojot parūku vai ietērpjoties ikdienā neierastos apģērba gabalos.
Skolas vadībai, kas uzraudzīja pasākumu, sejās rotājās mazliet nostaļģisks smaids, jo viņi paši reiz ir izgājuši cauri šīm modes tendencēm. Kafejnīcā, kur pulcējās no dejošanas nogurušie, galvenās sarunas risinājās par to, kā gan būtu, ja viņi dzīvotu tajos laikos. Reizumis tika uzdziedāta kāda «Bītlu» dziesma, kuras vārdus, kā izrādījās, jaunieši nav aizmirsuši vēl šodien.
Ģimnāzijas skolēni vienbalsīgi atzina, ka ir ļoti iepriecināti par tik daudzajiem deju vakariem, kas citās pilsētas mācību iestādēs nemaz tik bieži nenotiek. Skolas ārpuskases pasākumu organizatori ir ieinteresēti rīkot pēc iespējas vairāk pasākumu, kas sniedz skolēniem lielisku iespēju atslābināties pēc saspringtajām mācībām, kā arī satikties un iepazīt jaunus draugus, kas ikdienas steigā nav iespējams. Turklāt deju vakari ir lieliska iespēja atraisīties un dejas laikā paugstināt savu pašapziņu, reizē arī radot pozitīvu iespaidu citu acīs, kuri pēc balles var kļūt par potenciālajiem draugiem. Autentiskās «kļošas», raibie krekli un lielās, dzeltenās brilles. Vai jūs varētu pateikt, ka tie ir divdesmit pirmā gadsimta jaunieši?
