Ieskatoties pagājušā gada ienesīgāko amerikāņu filmu reitingā, blakus dažam tradicionālam trillerim tur atradīsiet ne vienu vien dīvainu nosaukumu.
Ieskatoties pagājušā gada ienesīgāko amerikāņu filmu reitingā, blakus dažam tradicionālam trillerim tur atradīsiet ne vienu vien dīvainu nosaukumu. Līderu pieciniekā cita pēc citas ielaužas «Vong Fu, paldies par visu»; «Džūdija Ņūmara» – filma par transvestītiem; «Clockers» – par melnādainajiem narkotiku tirgoņiem; «Hakeri» – skaidrs, par ko. Kāds trieciens Holivudas studijām, kurās vienmēr panākumus guvuši tikai supervaroņi vai arī mazie, vienkāršie cilvēki.
Vai neesat pamanījuši, cik paralēli gan neatkarīgajā, gan Holivudas kinematogrāfā parādīts vienas un tās pašas tēmas? Neilgi pirms «Hakeriem» Holivudā uzņēma «Tīklu» ar Sandru Buloku galvenā lomā, kas turpina lielo un gludo superzvaigžņu tradīciju. Vienu pēc otras Holivuda safilmē «Filadelfiju» – atbildi uz moderno homoseksuālisma tēmu, «Puišus pie malas», kurā viena varone ir nēģeriete lezbiete, otra – narkomāne, bet trešā – saslimusi ar AIDS.
«Latīņu mīlētājs» Antonio Banderass ar biseksuālu piegaršu savā tēlā kādu laiku kļuva par vienu no vismodīgākajiem amerikāņu aktieriem, bet viņu par zvaigzni padarījušo režisoru meksikāni Robertu Rodrigesu savā paspārnē paņēma Stīvens Spīlbergs. Šārona Stouna sadūšojusies un parakstījusi kontraktu ar «MIRAMAX» studiju par sieviešu un feministisko filmu ražošanu.
Lielais tradicionālais amerikāņu kino jūk ārā pa šuvēm; sāk šķist, ka sasodītie margināļi – hakeri, narkomāni, transvestīti, homoseksuālisti, feministes, nēģeri un citi «mazākumi» – pieteikuši Amerikai ideoloģisku karu, par kura kaujas lauku kļuvis «nevainīgais» lielais baltais ekrāns. Tomēr neko nepadarīsi – lielo Holivudas kino ar un par lielā, baltā skaidri apsverošā amerikāņa vīrieša un lielās, baltās, skaidri apsverošas amerikāņu sievietes mīlestību neviens vairs redzēt negribēs. Nevar taču skatīties vienu un to pašu simts gadu pēc kārtas.
