Pieminot holokausta upurus, sestdien, 4. jūlijā, ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā pie memoriāla mežā netālu no Zālītes ielas pulcējās ap divdesmit jelgavnieku, kuri lielākoties pārstāvēja Ebreju biedrību.
Meža stiga uz veco garnizona šautuvi, kur 1941. un 1942. gadā nacisti nogalināja ebrejus un pa kuru ikdienā iet retais, sagaidot piemiņas brīža dalībniekus, bija izpļauta. Abi tur novietotie pieminekļi bija viegli pieejami. Pašvaldība parūpējās arī par mikroautobusu, lai piemiņas brīža dalībnieki varētu ērti nokļūt gan uz pasākumu, gan atpakaļ uz pilsētas centru. Piemiņas brīdi vadīja Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja Lidija Ribkina, kas aicināja pieminēt šajā vietā nogalinātos apmēram pusotru tūkstoti Jelgavas ebreju. Pilsētas mēra vietniece Rita Vectirāne, uzrunājot klātesošos, mudināja aizdomāties par to, kas mūsdienās būtu jādara, lai novērstu masu noziegumus, tostarp netālu Ukrainā pēkšņi izraisījušos karadarbību. «No mūsu rīcības, domām ir atkarīga līdzcilvēku dzīve,» piebilda R.Vectirāne. Savukārt Ukrainas atbalsta biedrības priekšsēdētājs, vēl Atmodas laika politiķis Pēteris Miļūns uzsvēra, ka Jelgavas kā izaugsmes pilsētas tēls neko nezaudēs no tā, ja tiks atklāti runāts arī par «vēstures melnajiem punktiem». «Jelgava bija viena no pirmajām Latvijas pilsētām, kurā nacistiskās okupācijas sākumā pie pilsētas robežas bija uzlikts uzraksts «No žīdiem tīrs». To nevajadzētu aizmirst sevišķi tādēļ, ka par nacionālo varoni šur tur vairāk tiek virzīts Herberts Cukurs, nevis Žanis Lipke,» iebilstot pret pozitīvisma kultu Jelgavas pašvaldībā, uzrunu nobeidza P.Miļūns.Savukārt pensionārs Sergejs Gohbergs aicināja atcerēties tos, kuri deviņdesmito gadu sākumā, atsaucoties uz pirmās Jelgavas Ebreju kultūras biedrības vadītājas Fanijas Raģes aicinājumu, ziedoja līdzekļus, lai iekārtotu holokausta upuru piemiņas vietas mežā pie Zālītes ielas. Viņš pieminēja, ka starp tiem bijis arī pilsētas laikraksta redaktors, par Latvijas valsts atjaunošanu balsojušās Augstākās Padomes deputāts Igors Movels.Sanākušos uzrunāja arī jelgavniece Gaļina Ļadenko, kuras vecvecāku ģimene glāba ebrejus Rietumbaltkrievijā. Piemiņas brīdī runāja arī 1930. gadā dzimušais Ļevs Kalačovs, kurš pirms Otrā pasaules kara dzīvoja Rietumkrievijā Veļikije Lukos un bērnībā pārdzīvoja evakuāciju uz padomju frontes aizmuguri, kam pateicoties arī izdzīvoja. ◆
