«Man šķiet ļoti svarīgi šobrīd uztvert teātri ne tikai kā profesiju, bet arī kā kaut ko cilvēciski nozīmīgu, katrā ziņā kā kaut ko tādu, kam pirmām kārtām ir tiešs sakars ar dzīvi un tikai pēc tam – ar mākslu.
«Man šķiet ļoti svarīgi šobrīd uztvert teātri ne tikai kā profesiju, bet arī kā kaut ko cilvēciski nozīmīgu, katrā ziņā kā kaut ko tādu, kam pirmām kārtām ir tiešs sakars ar dzīvi un tikai pēc tam – ar mākslu. Šobrīd teātris cīnās, lai tas būtu tiešām māksla, nevis tikai izklaide vai komercija, tāpēc mums ir svarīgi atrast cilvēcisku kontaktu ar skatītājiem.»
Mihails Gruzdovs, režisors
Šķiet, līdzīgi varētu definēt mērķus, ar kādiem no 20. līdz 26. oktobrim Rīgā notiek jaunā teātra festivāls «Homo Novus ’97».
Pēdējās dienās vēl iespējams noskatīties F. Dostojevska «Brāļu Karamazovu» septiņas stundas garo izrādi studijteātrī «Skatuve», Sanktpēterburgā tapušo «Pēterburgas provinciāļa dienasgrāmatu», izjust Šekspīru krieviski («Otello») un latviski («Mani mīl Šekspīrs»), festivālu noslēdzošo A. Strindberga «Nāves deju», un visbeidzot svētdienas vakarā reizē ar lībiešu tautas bojāeju operā «Rolstein on the Beach» Dailes teātrī (režisors R. Vaivars) festivāls beigsies. Sevišķa uzmanība jāpievērš importizrādēm, jo Latvijā tapušās redzēt vēl būs iespēja citreiz.
