Svaigas idejas lauku sētas un ainavas kopšanā guva tie, kas Rāmavas izstāžu kompleksā apmeklēja izstādes «Transports un ceļi 2002. Lauku sēta 2002».
Svaigas idejas lauku sētas un ainavas kopšanā guva tie, kas Rāmavas izstāžu kompleksā apmeklēja izstādes «Transports un ceļi 2002. Lauku sēta 2002».
Transporta, ceļu būves aprīkojuma, celtniecības, vides un ainavas veidošanas, labiekārtošanas un apzaļumošanas tematikai veltīta izstāde Latvijā notika jau devīto reizi, tostarp otro reizi – Rāmavā. Šogad tajā piedalījās ap 90 dalībnieku, galvenokārt no mūsu valsts.
Lielie tehnikas ražotāji bija pārstāvēti ar universālu, dažādiem ceļu uzturēšanas un kopšanas darbiem piemērotu «Valtra» tehniku un mazgabarīta «Goldoni» un MTZ traktoriem. Toties ne viens vien saimnieks «meta aci» uz tepat Ulbrokā ražoto SIA «Armuss» mazgabarīta tehniku – minitraktoriem, to agregātiem un motoblokiem. Piemēram, ar minitraktoru KMZ – 012 C, ko konstruējuši Krievijas militārās rūpniecības inženieri, var izpildīt 24 veidu darbus. Kāds motobloks, tā rokturus apgriežot otrādi, no frēzes kļūst par pļaujmašīnu. Motobloku cenas – no 700 līdz 800 latiem, bet, lai iegādātos mazgabarīta traktoru, jāšķiras no pāris tūkstošiem.
Plaši pārstāvētas izstādē bija dārzu ierīkošanas un apzaļumošanas firmas. Karstajā laikā izstādes apmeklētāju iecienītākā vieta bija firmas «Jaunbērzi» ierīkotais paraugdīķis ar strūklaku, tiltiņu un apstādījumiem. Konsultācijas ainavu veidošanā piedāvāja arī SIA «Lināre» un citas firmas, bet, uzņēmuma «Eva» demonstrētajos nožogojumos, paēnu meklēdami, rosījās vairāku šķirņu truši. Mājdzīvnieki izstādē bija plaši pārstāvēti, sākot ar tītariem, vistām un pīlēm un beidzot ar gaļas paipalām, pērļu vistām, fredkām un pundurtrušiem. Pārdevēji zināja stāstīt, ka cilvēki putnus un sīkos mājdzīvniekus iegādājas labprāt, gan kā savdabīgu akcentu savas lauku saimniecības izdaiļošanai, gan tūristu pievilināšanai. Nebija aizmirsts arī cilvēka labākais draugs suns. Daiņa Buča gatavotās suņu būdas līdzinājās pasaku namiņiem.
Domāts bija arī par makšķerniekiem, jo firma «Guntis un draugi» piedāvāja stikla šķiedras laivas. To cena atkarībā no izmēriem – no 150 līdz 270 latiem.
Radošā darbnīca «Cepļi» no Limbažu rajona piedāvāja savdabīgus keramikas izstrādājumus. Daudz interesentu ap sevi pulcēja meistari Juris Roze un Aldis Kolosjonoks no Lielvārdes pagasta Ūbeļiem. Viņu piedāvājuma klāstā bija alus muciņas, ķipīši, spainīši un pat dekoratīvs «koka mētelītis» akai. Ar koku apdarināts akas augšējais grods un rokturis maksā 200 latu, bet caurumu spaiņa ielaišanai varot izgriezt pusstundas laikā. Meistardarbs ir īsta ozolkoka vanna, kas gatavota no barona birzī cirsta koka. Kāds jauns pāris to vēlējās iegādāties kāzu dāvanai draugiem. Tā kā meistari par vannu prasīja 800 latu, dāvana būs ļoti vērtīga.
Uzmanību ar saviem neparastajiem izmēriem piesaistīja meistara Ivara Baloža pītie grozi. No parasta grāvmalas kārkla meistara ģimenes uzņēmums pin gan milzīga izmēra grozus puķu stādīšanai, kas maksā 45 latus, gan nelielus sēņu un krāsainus piknika grozus. Un kur nu vēl galdi, soli, šūpoles bērniem, koka bruģis, laipas, mulčējamais materiāls, celiņu segumi, akmeņi, dekoratīvie ziedu trauki! Savu prasmi demonstrēja kalējmeistars, dodot iespēju kļūt par mežģīnēs kalta svečtura vai kamīna piederumu īpašnieku.
Viesu nama vai lauku pirtiņas saimnieks neiztiks bez vannas paklājiņa, paliktņa sēdēšanai saunā, tualetes papīra un dvieļu turētāja vai paliktņa karstiem traukiem. To visu piedāvāja uzņēmums «Koka virpotava». Interesanti, ka izstrādājumi gatavoti no melnalkšņa atlikumiem, kas radušies aizkaru stangu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā, ar rokām tos saverot uz kaprona aukliņām. Cenas (7 lati par paklājiņu, 3,60 latu par paliktni sēdēšanai, no 1,50 līdz 2 latiem par turētāju, no 0,7 līdz 0,9 latiem par trauku paliktni) ir pircējiem pieejamas. Sevišķi labi izstādes apmeklētāji pērk dvieļu turētājus, tos darbinieki nespējot vien gatavot. Firmas īpašnieci uztrauc daudzo nekvalitatīvo pakaļdarinājumu parādīšanās Latvijas tirgū, tomēr uzņēmums savus izstrādājumus pārdod 30 veikalos Latvijā un mazās partijās eksportē arī uz Norvēģiju, Zviedriju un Somiju.
Liels bija zaļo augu piedāvājums. Sevišķi pircēju iecienītas bija rudenī ražojošās avenes, bet netika žēloti arī 15 vai 20 lati skujeņu un citu dekoratīvo augu iegādei. Dobeles stādaudzētavas «Liepas» saimniece stāstīja, ka pircēji labi iegādājoties bumbieres un ķiršus uz pundurpotcelmiem, arī persiku stādus, bet pašreizējais «modes kliedziens» ir kolonveidīgās ābeles. «Liepas» piedāvā šķirnes ‘Arbat M- 7’ kolonveida ābeli par pieciem latiem.
Turīgāki saimnieki varēja lūkot pēc SIA «Niedru jumti» izgatavotās lapenītes ar niedru jumtu. Tās cena – ap 600 latu, bet viena kvadrātmetra niedru jumta klāšana izmaksā 25 latus. Godā celtas arī senās vērtības – Latvijā ražoti žogi no egles rāmī iepītām kārklu klūgām. Tos ražo SIA «Dālderi 1» no Liepājas rajona Rucavas. Žogus var komplektēt no atsevišķiem posmiem, tie ir četros dažādos augstumos un patīkama izskata. No attāluma tas rada noslēgtības iespaidu, bet tuvumā jūtams, kā caur pinumu strāvo gaiss. Liekas, ka žogs ir dzīvs, tas elpo.
