Dīvaina sajūta pārņem, kad tu redzi, kā garām lepnā pāva gaitā ar atgāztu galvu un debesīs uzbrauktu degunu, aizsoļo tavs draugs.
Dīvaina sajūta pārņem, kad tu redzi, kā garām lepnā pāva gaitā ar atgāztu galvu un debesīs uzbrauktu degunu, aizsoļo tavs draugs. Vismaz tu tā līdz šim domāji, ka draugs. Tu centies viņam uzsmaidīt un apjautāties, kā klājas pa dzīvi, bet pretī saņem labākajā gadījumā nicinājuma pilnu skatienu ar sarkanu nokrāsu acu zīlītēs. Sirdī kaut kas sažņaudzas un neatbildēts paliek jautājums: «Kāpēc viņš tā? Vai es kaut ko nepareizi?»
Tas nekas, ka tavs līdzšinējais draugs un kolēģis mainījis darbavietu, dzīvojam un strādājam taču vienā pilsētā! Strīdējušies neesam, bet dzīvē ļoti bieži izpalīdzējuši viens otram, kopā gājuši uz ballēm un jaunībā visādas citādas dullības darījuši. Pēc kāda laiciņa, visu cītīgi apdomājusi, ar vainas apziņu atskārstu, ka vainīga tomēr ir viņa augstprātība un gluži nepareizā «drauga» iedoma, ka tagad viņš ir kas lielāks un augstāks. Taču patiesībā viņš ir gluži tāda paša amata pildītājs kā es, tikai citā uzņēmumā un, kā man šķiet, ne būt ne prestižākā.
Grūti aptvert, kā cilvēks var pārvērsties, juzdamies kaut kas lielāks. Tikai nekādi nespēju šādus cilvēkus iedomāties augstākos amatos: kā viņa augstprātības dēļ ciestu viņa padotie! Psihologi to skaidro arī citādi – ja cilvēks sāk justies un uzvesties kā galvenā persona, viņš izrādās tādēļ, ka ļoti vēlas tāds būt, bet patiesībā nav.
Viss taču varēja būt pavisam citādi, varējām palikt draugi vismaz personīgajās attiecībās. Kādēļ viņš rīkojas pretēji? Man šķiet, ka viņam ir no kaut kā bail. Iespējams, viņa rīcība jau pasaka priekšā, ka viņam ir bail no manis. Varbūt vainīga konkurence? Varbūt tā ir neaudzinātība, «kultūra», kas par cilvēku pasaka visu. Jocīgi, ka vairāku gadu draudzība tik vienkārši varēja pārvērsties pelnos un izplēnēt gaisā. Bet varbūt ir vērts pacīnīties tās vārdā, izrādīt «draugam», ka arī es varu būt lepna, iet ar uzrautu degunu gaisā, izlikties pārāka? Bet vai tas ir to vērts? Kas uzvarēs šai cīniņā? Tas būs saprāts un godaprāts, bet uzpūtība un augstprātība ir cilvēka ienaidnieces, kas pārlieku lielās devās viņu var iedzīt arī postā.
