Gan pirms iestāšanās ES, gan joprojām esmu pārliecināts eirooptimists. Izvērtējot šo gadu, redzams, ka visvairāk cilvēkus ietekmēja cenu kāpums pārtikai un degvielai, tomēr mani tas nepārsteidza.
Gan pirms iestāšanās ES, gan joprojām esmu pārliecināts eirooptimists. Izvērtējot šo gadu, redzams, ka visvairāk cilvēkus ietekmēja cenu kāpums pārtikai un degvielai, tomēr mani tas nepārsteidza. To varēja paredzēt, un ar to bija jārēķinās, lai arī tas nebūt nav patīkami. Uzskatu, ka Latvija pašreiz izdzīvo tā saucamo pozitīvo scenāriju, kas bija paredzēts pirms dalības, proti, ekonomiska attīstība ir dinamiska, pavērušās dažādas iespējas. Šajā sakarā nozīmīgākā problēma ir saistāma ar to, kā nodrošināt cenu palielinājumam atbilstošus ienākumus tām sabiedrības grupām, kuras atkarīgas no valsts budžeta, piemēram, pensionāriem.
Kā pozitīvu piemēru varu minēt zemniekus, kas ir vislielākie ieguvēji no tā, ka Latvija ir Eiropā, lai gan sākotnēji šķita pilnīgi pretēji. Viņiem atbalsts ir maksājumi par audzētajiem lopiem, kā arī par zemes platībām. Pavērušās lielākas iespējas apgūt ES finanšu līdzekļus, rakstot projektus. Ir iespēja modernizēt saimniecības, attīstīt tūrismu, sakārtot vidi, tomēr ir nepieciešams izvērtēt, vai Eiropas nauda tiešām tiek piešķirta tiem Latvijas reģioniem, kas ir vismazāk attīstīti. Diemžēl no mazāk attīstītajiem novadiem, piemēram, Latgales, tiek iesniegti skaitliski mazāk un arī saturiski nekvalitatīvāki projekti. No tiem vēl mazāk tiek apstiprināti. Nav jēgas no naudas, ja nav darbīgu cilvēku. Šo projektu mērķis ir iedot makšķeri, nevis zivi, jābūt cilvēkiem, kas mācētu un gribētu makšķerēt.
Šādi analizējot, varam nonākt pie vēl viena aktuāla jautājuma, proti, līdz ar Latvijas dalību ES paveras lieliska iespēja brīvi strādāt ārvalstīs, no otras puses, šo iespēju var uzlūkot arī kā darbaspēka aizplūšanu no Latvijas. Tā rezultātā arī Latvijā nākotnē varētu būt nepieciešami viesstrādnieki. ES fondu projekti sniedz iespēju mums attīstīt valsti, no kuras nebūtu vēlēšanās aizbraukt vai vismaz būtu vēlēšanās tajā atgriezties. Svarīgi runāt arī par Latvijas darba devēju un darba ņēmēju attiecībām, principā tas ir politikas jautājums. Proti, nākotnē, šķiet, darba devējiem būs jāpārdomā sava darbība, piemēram, attiecībā pret valsti un nodokļu maksāšanu. Problēma ir tā, ka valsts jau tagad nespēj iekasēt noteiktos nodokļus, tomēr nākotnē uzņēmumi būs spiesti atteikties no mežonīgā kapitālisma, jo varētu būt problemātiski atrast savam uzņēmumam labu darbinieku. Daudziem uzņēmumiem, kas tagad nemaksā nodokļus un sociālās garantijas, nākotnē būs grūti darboties vecajā stilā.
Mums Latvijā raksturīgs vienas dienas skatījums, trūkst stratēģiskā plāna. Protams, tuvākajā laikā primārā būs infrastruktūras sakārtošana, tomēr jādomā, kā ražot un pārdot Eiropai produktus ar pievienoto vērtību un pelnīt. Pagaidām esam tie, kas vairāk saņem no ES nekā sniedz. Taču mums jādomā, kā būt ne tikai kalpiem, bet arī uzņēmējiem, vadītājiem. Latvijā trūkst cilvēku, kas domātu par to, kas ir izdevīgi Latvijai. Pārāk liela ir citu spēku ietekme, un līdz šim esam dzīvojuši pēc principa – pieslienies spēcīgākajam, un viss nokārtosies. Tā vairs nedrīkst, pašiem jāsaprot, kas esam, ko gribam un kas mums ir vajadzīgs.
Mums raksturīga nostāja, ka esam prasītāji, kas ir ārpus ES, bet nedrīkstam aizmirst, ka esam ES daļa, citu dalībvalstu partneri. Par šo tendenci, proti, ka nespējam sadarboties, liecina arī tīri sadzīviskas lietas, piemēram, šķirto laulību skaits. Ģimene ir vērtība, laulātie partneri sadarbojas, ja šī sadarbība vairs nenotiek, laulība izjūk. Arī milzīgi augstais pašnāvību skaits Latvijā liecina, ka cilvēki ir vientuļi un trūkst solidaritātes, piederības grupai. Sociālā politika principā ir bumba ar laika degli. Uzskatu, ka valdībai no tehnokrātiskiem jautājumiem jāorientējas uz vairāk humāniem jautājumiem, piemēram, izglītība, veselība.
Domājot par kopējo Latvijas iedzīvotāju aktīvo nostāju, šķiet, ka tā pēc referenduma ir nedaudz samazinājusies, tomēr normas robežās. Tas skaidrojams arī ar to, ka apsīcis dialogs ar sabiedrību par Eiropas lietām. Tomēr, ceru, tas drīz atjaunosies līdz ar Eiropas Informācijas centra aktīvu darbību.
Saīsināti no www.dialogi.lv
