Drošības eksperts: «Stāsts nav par to, ka CIP izlūko cilvēkus. Protams, ka viņi to dara».
Tīmekļa medijs «WikiLeaks» nācis klajā ar tūkstošiem dokumentu, kas esot iegūti no ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) Kiberizlūkošanas centra. «Mani nepārsteigtu, ka šai pašā mirklī, kad runājam, ir cilvēki, kas maina vai beidz karjeru,» atzinies drošības risinājumu uzņēmuma «Rendition Infosec» eksperts Džeiks Viljamss. CIP nekomentē, vai gandrīz 9000 publicētie dokumenti ir īsti. Pēc ekspertu domām, tie tādi ir. Vēl kāds eksperts norāda, ka nav pārsteigts par plašajām izspiegošanas metodēm, taču slikti esot tas, ka kādam izdevies to uzzināt.
Spiego telefonos un televizoros
Dokumenti liecina, ka CIP hakeri ielauzušies dažādu firmu viedtālruņos un pat atsevišķu firmu televizoros, atrodot veidu, kā noklausīties sarunas pat pēc tam, kad televizors izslēgts. Pēc «WikiLeaks» ziņotā, pērn CIP kiberuzbrukumu vienībai bijuši vairāk nekā 5000 reģistrēto lietotāju, kas radījuši tūkstošiem kiberuzbrukumu sistēmu, vīrusu un citu šādu ieroču.
ASV konsulāts Frankfurtē izmantots kā slepena bāze hakeriem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā. ASV Valsts departamenta aizsegā šiem hakeriem izsniegtas diplomātiskās pases un ieteikts muitas darbiniekiem sacīt, ka viņi ir konsulāta tehniskie konsultanti. Kad hakeri nokļuvuši Frankfurtē, viņi tālāk varējuši ceļot bez ierobežojumiem visā Šengenas zonā, kur uzbrukuši konkrētām darbavietām, inficējot to datorus. ASV konsulāts Frankfurtē atteicies komentēt šo informāciju.
Ap 2014. gadu CIP arī sācis pētīt, kā inficēt transporta līdzekļu kontroles sistēmas, iespējams, ar mērķi šādi veikt nekonstatējamas slepkavības, spriež «WikiLeaks».
Publiskotie materiāli liecina, ka notikusi plaša kiberuzbrukumu instrumentu un informācijas apmaiņa starp CIP, ASV Nacionālo drošības pārvaldi (NSA) un citiem ASV izlūkdienestiem, kā arī ar izlūkdienestiem Austrālijā, Kanādā, Jaunzēlandē un Lielbritānijā.
Tehnoloģiju uzņēmumos gan norāda, ka tas nav iespējams un ka viņu veidotās ierīces nav «ievainojamas». «Apple» un «Samsung» savos paziņojumos norāda, ka datu drošība tiek vērtēta augstā līmenī un ka šāda ielaušanās ir praktiski neiespējama.
Autentiskumu neapstiprina
Pēc «WikiLeaks» ziņotā, CIP nesen zaudējusi kontroli pār plašu CIP kiberuzbrukumu instrumentāriju un ar tiem saistītajiem dokumentiem. Dokumenti nesankcionēti nokļuvuši pie bijušajiem ASV valdības hakeriem un līgumdarbiniekiem, skaidro LETA.
«WikiLeaks» ziņo, ka dokumenti iegūti no «izolēta augstas drošības tīkla» CIP Kiberizlūkošanas centrā, bet, kā tieši iegūti, neizpauž, tātad pastāv variants, ka dokumentus vienkārši nopludinājis kāds CIP darbinieks vai arī dokumenti iegūti, ielaužoties kāda darbinieka datorā vai uzlaužot serveri, kur šāda informācija, iespējams, glabāta.
Drošības risinājumu uzņēmuma «Rendition Infosec» eksperts Dž.Viljamss, kuram ir pieredze ar valdības hakeriem, sacīja, ka dokumentos esošās plašās atsauces uz drošību un bažas par to liecina, ka tie, visticamāk, ir autentiski. «Vienīgie cilvēki, kuriem ir šādas sarunas, ir cilvēki, kuri iesaistīti valsts līmeņa kiberuzbrukumos,» uzskata eksperts.
«Ja tas, ko esmu lasījis, ir patiesība, tad tas ir neticams kaitējums visādā ziņā – taktikām, tehnikai, procedūrām un citiem instrumentiem, ko izmanto CIP,» BBC izteicies CIP bijušais vadītājs Maikls Heidens.
Tagad visi grib zināt
«WikiLeaks» paziņoja, ka pagaidām neizpaudīs daļu noslēpumu, ko atklājuši CIP dokumenti, tostarp informāciju par desmitiem tūkstošu «CIP mērķu un uzbrukumu mašīnu Latīņamerikā, Eiropā un Savienotajās Valstīs».
Starptautiskā Datorzinātņu institūta drošības pētnieks Nikolass Vīvers nav pārsteigts, ka CIP uzbrukusi tik plaša mēroga tehnoloģijām. «Stāsts nav par to, ka CIP izlūko cilvēkus. Protams, ka viņi to dara. Nodokļu maksātājiem būtu jābūt aizkaitinātiem, ja viņi to nedarītu. Svarīgāka lieta ir tā, ka kādam ir izdevies kompromitēt CIP, dabūt visus šos materiālus un tos padarīt zināmus pasaulei. Tagad pasaule grib zināt, kurš, kā un kāpēc.»
