Zentai Mauriņai veltīta «zaļā» konference notika Dobeles grāmatnieku muzejā «Ķipi».
Zentai Mauriņai veltīta «zaļā» konference notika Dobeles grāmatnieku muzejā «Ķipi».
Jelgavas Latviešu biedrības klubs «Sendienas» aktīvi darbojas arī vasarā. Nesen notika notika interesanta ekskursija pa Jelgavas un Dobeles rajonu. Tās dominante bija piedalīšanās rakstnieces Zentas Mauriņas simtgadei veltītajā «zaļajā» konferencē Dobeles grāmatnieku muzejā «Ķipos».
16. augusta pēcpusdienā ekskursantus «Ķipos» sagaidīja muzeja vadītāja Aija Štosa. Vispirms iepazināmies ar ekspozīciju, kas izvietota vairākās istabās un kurā ir rūpīgi savāktas Valtera un Rapas izdevniecības izdotās grāmatas. Ekspozīcijas goda vietā ir 1933. – 34. gadā un arī vēlāk izdotie Zentas Mauriņas sacerējumi pie mums un ārzemēs, kopā 11 grāmatas. Sevišķi jāatzīmē Zentas Mauriņas uzrakstītā studija par Annu Brigaderi «Baltais ceļš», kas pamatoti tiek uzskatīta par labāko šajā jomā. Valtera un Rapas izdevumā tā iznākusi trīs reizes. 1991. gadā to izdevis apgāds «Zvaigzne». Vēl muzeja pārzine Aija Štosa norādīja uz 1942. gadā Zentas Mauriņas sarakstīto romānu «Trīs brāļi», kur trešā brāļa prototips ir traģiski mirušais Jānis Rapa.
Savukārt Zentas Mauriņas darbu redaktore Beatrise Cimermane stāstīja par rakstnieces darbu izdošanu, par iznākušajiem un vēl sagatavošanā esošajiem sacerējumiem. Viņa arī sacīja, ka perspektīvā paredzēts izdot visus Zentas Mauriņas darbus. Tā kā daļa no tiem ir sarakstīti vācu valodā, tad nopietns darbs gaida tulkotājus. «Zenta Mauriņa nekad nav aizgājusi no savas tautas,» sacīja redaktore, «kaut arī viņa bijusi spiesta dzīvot ārzemēs. Ar saviem darbiem viņa ir pārnākusi mājās. Pavisam.» Konferencē runāja arī Zentas Mauriņas darbu tulkotāja Rasma Vīlipa. Viņa atzīmēja autores izsmalcināto vācu valodu un informēja, ka tulkošanas darbu turpina un drīzumā iznāks jauni izdevumi.
Pasākuma norisi kuplināja Lielauces sieviešu vokālais ansamblis.
