Pie aizliedzoša luksofora signāla labo pagriezienu veic autovadītājs ar 43 gadu bezavāriju stāžu. Viņu aptur ceļu policija, un galu galā tiek piemērots piecdesmit latu sods. Šoferis savu vainu atzīst, taču sodu uzskata par pārāk lielu – tāda ir viena no konfliktsituācijām, ko nākas risināt Administratīvajai rajona tiesai. Tā no februāra vidus darbojas ne tikai Rīgā, bet arī Jelgavas Tiesu namā.
Kopš nama darbības sākuma tur pabeigtas 98 lietas, informē Jelgavas Tiesu nama kancelejas vadītāja Brigita Benze-Semjonova. Deviņpadsmit no tām apstrīdēts ceļu policijas piespriestais sods. Visbiežāk tas saistās ar ātruma pārsniegšanu vai zīmju neievērošanu. Policistiem biežāk ir taisnība Divos gadījumos Dobeles rajonā ceļu policistu rīcība atzīta par nepareizu, pārējos septiņpadsmit sūdzētāja prasība noraidīta. Šķirojot iesniegtās un vēl neizskatītās lietas, pirmajā vietā ir prasības pret Valsts policiju (lielākoties ceļu policiju) – 104 lietas. Otrajā – prasības pret Valsts ieņēmuma dienesta uzliktajiem sodiem (83). Trešais biežāk sastopamais atbildētājs ir kāda no Jēkabpils, Aizkraukles, Bauskas, Jelgavas Dobeles vai Tukuma pašvaldībām (71 lieta). Jāgaida apmēram gaduJaunā Tiesu nama vadītāja Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas vietniece Sanita Ozola teic, ka iedzīvotāji ir diezgan aktīvi, un katrs no četriem Tiesu nama tiesnešiem saņem vidēji trīs pieteikumus nedēļā. S.Ozola piebilst: «Katram tiesnesim vēl palicis apmēram simts neizskatītu lietu kopš tā laika, kad Administratīvā rajona tiesa atradās galvaspilsētā. Tādēļ esam diezgan noslogoti, un jaunu lietu izskatīšanas plānotas tikai nākamā gada vidū.» Tomēr administratīvo rajona tiesu pieejamība iedzīvotājiem pēc reģionālo tiesu namu izveides Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē un Liepājā uzlabojusies.
