No vienas puses, 54 Branku iedzīvotāju parakstīta vēstule Ozolnieku novada pašvaldībai un Satiksmes ministrijai, kas aizstāv 2007. gadā uz Jelgavas – Rīgas šosejas izveidotā Branku apļa saglabāšanu. No otras – braucēju un ceļu uzturētāju piktošanās par bedraino un nolietoto šoseju, ko par 5,5 miljoniem latu nākamgad paredzēts atjaunot pēc projekta, kurā Branku aplis vairs nav paredzēts. Problēmsituācijā virsroku guvis pragmatisks apsvērums nelaist garām izdevību īstenot par 85 procentiem ES Kohēzijas fonda līdzfinansētu projektu.
Vairākas automašīnas ar pārsistām riepām pie Branku apļa «Ziņas» novēroja arī vakar. «Nedēļas laikā uz turieni bedres lāpīt braucam jau piekto reizi,» stāsta akciju sabiedrības «Latvijas autoceļu uzturētājs» Jelgavas nodaļas vadītājs Aivis Jansons. Viņš piebilst, ka bedru «lāpīšana» tur daudz nelīdzēs, jo asfalts ir vecs. Pagaidu aplis kļuva pierastsBedres asfaltā šajā ceļa posmā kaitē arī Branku iedzīvotājiem. Tomēr viņi nevar samierināties ar to, ka tiks likvidēts Branku pagaidu aplis (tas tapa līdz ar Iecavas tilta rekonstrukciju Ozolniekos 2007. gadā, kad uz laiku būtiski izmainījās auto plūsma šajā Rīgas – Jelgavas ceļa posmā). Pierastais pagaidu aplis Branku iedzīvotājiem, tostarp pilsētas autobusam, atvieglo Jelgavas – Rīgas šosejas šķērsošanu. «Latvijas valsts ceļu» Jelgavas nodaļas vadītājs Vilnis Zadovskis stāsta, ka, ievērojot Branku iedzīvotāju vajadzības, 2009. gadā tika iesākta pastāvīga Branku apļa projektēšana. Tomēr šis darbs šogad pārtraukts, jo radušies sarežģījumi sarunās ar privāto zemju īpašniekiem, kā arī valsts akciju sabiedrību «Latvenergo». «Latvijas valsts ceļu» Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns nevar pateikt, kāpēc gandrīz gatavais Branku apļa projekts palika novārtā un netika ņemts vērā, izstrādājot 5,5 miljonu vērto asfalta seguma atjaunošanas projektu. Izsvērta atbilde par to Branku iedzīvotājiem tikšot dota atbildes vēstulē, ko sagatavošot apmēram pēc nedēļas. Kā viens no pretargumentiem sarunās ar Ozolnieku novada pašvaldību tiek minēts fakts, ka automašīnu kustības intensitāte posmā Brankas – Ozolnieki tomēr ir par mazu, lai šāds aplis būtu ļoti nepieciešams. 220 dienās darbs tiks pabeigts«Skaidrs, ka betona bloki, kas tagad iezīmē Branku apli, pavasarī būs jānoņem, jo kā citādi atjaunot asfaltu!» saka M.Zaļaiskalns. Jau ziņots, ka pēc jaunā projekta asfalta segums Rīgas šosejā tiks nomainīts 12 kilometru garā posmā no Skuju skolas luksofora līdz Vircavas tiltam pie Jelgavas robežas (ceļa posmā ir seši tilti un viadukti). Branku apļa vietā paredzēts krustojums ar atsevišķu kreisā pagrieziena joslu. Darbu ilgums noteikts 220 dienas, tos veiks ceļu būves uzņēmums «Igate». «Nekādas atkāpes no projekta Eiropa nepieļauj,» uzsver projekta vadītājs Andis Bērziņš. «Latvijas valsts ceļu» pārstāvji piebilst, ka projekta sarežģījumu gadījumā Kohēzijas fonda nauda no Jelgavas – Rīgas šosejas aizceļotu citviet. Apļa vietā lūdz luksoforuOzolnieku novada Domes pārstāve Evita Kairiša raksta, ka pašvaldība labi apzinās Branku krustojuma «melnā punkta» bīstamību un satiksmes regulēšanas nepieciešamību. Tāpēc Domes vadība, atkārtoti tiekoties ar akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi» pārstāvjiem, aicinājusi veikt izmaiņas projektā, saglabājot Branku apli vai uzstādot krustojumā luksoforu. Tomēr pagaidām šiem pūliņiem neesot rezultāta. Piecu gadu laikā autovadītāji pie Branku apļa betona barjerām ir pieraduši. Šogad tur nav bijis neviena satiksmes negadījuma, turpretī 2007. gadā, automašīnai ietriecoties betonā, viens cilvēks gāja bojā, 2010. gadā bija piecas avārijas. V.Zadovskis spriež, ka nākotnē pie Branku krustojuma problēmas varētu atgriezties, jo tālākā perspektīvā ir jautājums par Rīgas – Jelgavas ātrgaitas šoseju. Satiksmes intensitāte (automašīnas diennaktī)Brankas – Ozolnieki 1224 (no tām 12 procentu – kravas auto) Jelgava – Rīga, Branku ceļa krustojums 6782 (no tām 18 procentu – kravas auto) AVOTS: «Latvijas valsts ceļi»
