Pirmdien «Ziņu» redakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja 6. Saeimas deputāts Normunds Pēterkops. Vai par privatizētu dzīvokli ir jāmaksā īre ne-kustamā īpašuma pārvaldei (NĪP)?
Pirmdien «Ziņu» redakcijā uz lasītāju jautājumiem atbildēja 6. Saeimas deputāts Normunds Pēterkops.
Vai par privatizētu dzīvokli ir jāmaksā īre ne-kustamā īpašuma pārvaldei (NĪP)?
Nē, īres maksu privatizēta dzīvokļa īpašniekam nevar prasīt, taču ir jāmaksā par koplietošanas telpu uzturēšanu. Likumdevējs ir noteicis, ka sešus mēnešus pēc mājas privatizācijas noteikti ir jāizveido īpašnieku sabiedrība, kas pēc tam organizēs apsaimniekošanu un izlems, cik par to naudas tērēt.
Kādu gan sabiedrību var izveidot, ja privatizēti tikai pāris dzīvokļi?
Pat ja visā mājā tikai daži ir privatizējuši savus dzīvokļus (tātad ir mājas līdzīpašnieki) un pārējie joprojām pieder pašvaldībai jeb NĪP, īpašnieku sabiedrība ir jāveido. Turklāt jebkurā gadījumā īpašnieku sanāksmē, kas ir augstākais orgāns šajā sabiedrībā, NĪP nebūs vairāk par 50 procentiem balsu. Lai sapulce pieņemtu lēmumu kādā jautājumā, NĪP ir jādabū vismaz vēl viena balss.
Esmu privatizējis savu dzīvokli. Saskaņā ar noslēgto līgumu man ir tiesības iepazīties ar mājas apsaimniekošanas tāmi, taču NĪP man to nerāda un tikai sūta zīmītes par īres maksu.
Jums ir jāvēršas pašvaldībā un jāpieprasa, lai minētā iestāde pilda līgumu, ko tā parakstījusi. Es jūsu vietā maksātu tikai par to, par ko zinu.
Vai dzīvokļu privatizācija ir obligāta un vai var izlikt no dzīvokļa tādu īrnieku, kas nav savu dzīvokli privatizējis?
Privatizēt savu dzīvokli vai ne tas ir katra paša ziņā, privatizācija nav obligāta, jums tikai ir tiesības to darīt. Jūs varat savu dzīvokli privatizēt par sertifikātiem vai par naudu. Ja sertifikāti ir pārdoti, jūs vēl varat vajadzīgo skaitu nopirkt.
Ja tomēr privatizēt nevēlaties, pašvaldībai nav tiesību tādēļ jūs ne izlikt no dzīvokļa, ne pārdot vai atļaut to privatizēt citam bez jūsu piekrišanas.
Vai mani var izlikt no dzīvokļa, ja par visiem komunālajiem pakalpojumiem un īri esmu maksājusi, bet parāds sakrājies tikai par apkuri?
Prasību izlikt no dzīvokļa var ierosināt tikai dzīvokļa īpašnieks, siltuma piegādātājs var iesūdzēt jūs tiesā, prasot parādu piedziņu. «Likumā par dzīvojamo telpu īri» ir teikts, ka no dzīvokļa var izlikt, ja vairāk par trim mēnešiem nemaksā par telpas īri un par komunālajiem pakalpojumiem. Ja vienu no šiem nosacījumiem pilda, izlikt nevar. No Jelgavas pašvaldības Saeimā tika iesniegts priekšlikums vārdiņu «un» likumā nomainīt ar «vai», taču deputāti to neatbalstīja.
Mūsu mājā ir restorāns, kas darbojas visu diennakti, un iedzīvotājiem tiek traucēts naktsmiers. Domē atrunājas, ka neesot tiesības iejaukties privātas kafejnīcas lietās. Kam lai sūdzas?
Dome nevar tik vienkārši ietekmēt uzņēmēju, kas atvēris kafejnīcu, piemēram, savā mājā un troksnis nav ārpus tās. Taču savā namīpašumā pašvaldība miera traucētāju var ietekmēt dažādos veidos, lai nodrošinātu klusumu un mieru nama iedzīvotājiem. Domei, piemēram, ir tiesības pieņemt lēmumu par publiskās darbības ierobežošanu.
Dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi prasa, lai no 11 vakarā līdz 7 rītā tiktu ievērots klusums. Ja kafejnīcas īpašnieks nevar nodrošināt dzīvokļu īrniekiem naktsmieru, tad viņš ir pārkāpis minētos noteikumus.
Likumi cilvēkiem dod pietiekami lielas tiesības un iespējas sevi aizstāvēt, taču nelaime ir tā, ka reti kurš šīs tiesības zina. Bieži vaina ir nevis pašos likumos, bet gan neprasmē tos izmantot savā labā. Ļoti vajadzētu sabiedriskā kārtā kādas biedrības vai organizācijas paspārnē izveidot dienestu, kur par nelielu samaksu iedzīvotāji varētu saņemt jurista konsultāciju par savām tiesībām. Piemēram, cilvēkam ir jāzina, kad viņam ir tiesības prasīt pārrēķinu par pārtraukumiem ūdens padevē.
Vietējie deputāti arī varētu aktīvāk uzņemties konsultēšanu. Iedzīvotāji to atcerēsies nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
