Iedzīvotāji prognozē, ka visnozīmīgāk 2015. gadā cenu, tarifu, likmju kāpuma dēļ augs viņu izdevumi par elektroenerģiju, pārtiku un mājokli.
Notikumi Latvijas ekonomikā, kas 2014. gadā visvairāk ietekmējuši ģimeņu finanses, iedzīvotāju vērtējumā ir patēriņa cenu, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu palielināšanās, kā arī darbaspēka nodokļu samazinājums, secināts «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta ikgadējā pētījumā «Gada finanšu notikumi mājsaimniecībās». Salīdzinājumā ar situāciju pērn, audzis iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka šogad viņu situācija kopumā ir nedaudz uzlabojusies. Vairākums mājsaimniecību sagaida, ka nākamajā gadā tā nemainīsies vai uzlabosies.
Ietekme uz ģimenes budžetu 2014. gadā
Institūta veiktajā pētījumā kā būtiskāko notikumu, kas šogad ietekmējis ģimenes budžetu, respondenti visbiežāk norādīja inflāciju (44 procenti). Līdzīgs vērtējums bija arī par 2013. gadu, priekšgalā izvirzot tieši inflāciju. Retāk iedzīvotāji norādīja tādus notikumus kā nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugums (20 procentu) un darbaspēka nodokļu samazinājums (16 procentu).
«Kaut kopējais cenu kāpums patēriņa precēm jau otro gadu pēc kārtas ir niecīgs, iedzīvotāju uztverē inflācija ir nozīmīgāka. Tas skaidrojams ar katra iedzīvotāja atšķirīgo preču klāstu iepirkumu groziņos. Nenoliedzami, arī naudas maiņa valstī atstāja ietekmi uz iedzīvotāju patēriņa paradumiem un sajūtām par kopējo preču dārdzību,» komentē «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Nekustamā īpašuma nodoklis pēdējos gados kļuvis par būtisku izdevumu pozīciju Latvijas mājsaimniecību budžetos. Kā liecina Valsts zemes dienesta publicētie dati, 2014. gadā vislielākās kadastrālo vērtību izmaiņas bija lauksaimniecības zemēm visās lauku pašvaldību teritorijās, savukārt Rīgā vidēji zemei vērtība augusi par pieciem, ēkām – par četriem procentiem.
Kopumā vērojama tendence, ka mājsaimniecībās spilgtāk izjūt notikumus ar negatīvu efektu uz ģimenes budžetu. Tomēr priecē fakts, ka iedzīvotāji norāda arī uz pozitīvām tendencēm, proti, darbaspēka nodokļu samazinājumu. 2014. gadā tika palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, atvieglojums par apgādājamiem un samazināta sociālā nodokļa likme. Ģimene ar diviem strādājošajiem un diviem nepilngadīgiem bērniem, kuras ienākumi atbilst vidējai algai valstī, uz nodokļu samazinājuma rēķina pērn ik mēnesi ieguva ap 35 eiro.
Sākot ar 2014. gada rudeni, ir mainīta vecāku un bērna kopšanas pabalstu izmaksas kārtība, kas ir labvēlīga tām māmiņām, kuras izvēlas palikt mājās līdz bērna pusotra gada vecumam. Turklāt mazo algu pelnītājiem ikmēneša pabalsts iznāk pat lielāks nekā alga uz rokas.
Jauno gadu sagaida dalītām jūtām
Vērtējot 2014. gadu, 37 procenti iedzīvotāju uzskata, ka tas nav nesis ievērojamas pārmaiņas viņu ģimenes budžetā. Savukārt 30 procentu norādīja, ka situācija ir uzlabojusies, un 30 procentu – ka pasliktinājusies. Salīdzinājumā ar 2013. gadā veikto pētījumu šogad audzis to īpatsvars, kuri uzskata, ka viņu situācija kopumā ir uzlabojusies.
Līdzīgas prognozes ir arī par nākamo gadu. To, kuri sagaida savas finanšu situācijas pasliktināšanos (28 procenti), ir vienlīdz daudz kā to, kuri ir pārliecināti, ka būs labāk (28 procenti) vai nekas daudz nemainīsies (28 procenti). Kopumā iedzīvotāju prognozes ir mazliet optimistiskākas nekā 2013. gada decembrī, kad mājsaimniecības finanšu situācijas uzlabošanos paredzēja 27 procenti, bet pasliktināšanos – 31 procents.
Iedzīvotāji prognozē, ka visnozīmīgāk 2015. gadā cenu, tarifu, likmju kāpuma dēļ augs viņu mājsaimniecības izdevumi par elektroenerģiju (to norādīja 72 procenti iedzīvotāju), pārtiku (57 procenti), un mājokli (48 procenti).
«Pārtika un mājoklis ir mājsaimniecību galveno izdevumu sarakstā, kam tiek patērēta nozīmīga budžeta daļa. Likumsakarīgi, ka cenu izmaiņas šajās pozīcijās iedzīvotāji izjūt visizteiktāk, kā arī sagaida ar bažām. Savukārt augstā prognoze par elektroenerģijas cenu kāpumu norāda uz labu iedzīvotāju informētību par gaidāmo elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām 2015. gada 1. janvārī,» norāda E.Kropa.
Pētījumu par gada nozīmīgākajiem finanšu notikumiem mājsaimniecībās 2014. gadā un prognozēm 2015. gadam decembrī veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus. ◆
